ja naktī (1:18) var domāt, lasīt, rakstīt... no rīta viss pavisam savādāk izskatās 
Nu, tad kad nevar aizmigt, tad ir iespēja to domu, kas jau sen pa galvu maisās, ieklasificēt, lai vismaz tā tur neaizpilda telpu, pietiek jau ar pārējām.
Domas sakne neattiecas uz mani, bet uz cilvēku, kas ticēja, meklēja palīdzību, bet aplauzās. Un noklausījās, ka nav pietiekami labi ticējis un pietiekami dziļi lūdzies.
Vienkārši piefiksēju sev šo situāciju.
Man cita ticība vai neticība.
Ka ērti norakstīt savas neveiksmes un neizdarības kā "dievs nebija lēmis". Tas ir cits aspekts, nebiju domājusi rakstot, bet jā, arī tas. Ka var neuzņemties atbildību par saviem lēmumiem, jo viss tak Dieva rokās.
Savā ziņā uzskatu, ka ticība ir tāds kā garīgs vājums – ja cilvēkam vajadzīgs tēvs ar stipro roku, kas viņu vadīs visās gaitās.
Bet droši vien tas palīdz.
Dziļā polemikā par kristietību gan es nemēģināšu iegrimt, tajā ir tik daudz neloģikas, ka nekāda ticība neglābs...
...ja viens var visus pazudināt, tātad viens var arī visus izglābt!! 
Nu, konceptuāli?!
Visi kvadrāti ir četrstūri, bet ne visi četrstūri ir kvadrāti!
