Bisītes alias "murķeļi" un slimība

[reno]

Sāku lasīt tāpat, ziņkārības pēc. Līdz-bāc- nonāku līdz "False morel", t.i. bisītes, ko mūsu tautieši nepareizi sauc par murķeļiem, priecīgi lasa un ēd. Nez, vai pie mums tādas sakarības novērotas. Mūsējie jau piesardzīgāki, stundām vāra un tvaikus neieelpo


 https://www.dailymail.co.uk/health/article-14626757/delicacy-blamed-TENTH-population-motor-neurone-disease.html


Mazā ciematiņā ar 200 iedzīvotājiem Francijas kalnos nenormāls procents cilvēku saslimst ar šo slimību.  Parasti atsevišķi, nelaimīgi gadījumi.

[kvadra]

Es pirms dažiem gadiem salasīju tās bisītes nelielu groziņu, domādama, ka ēdamie "murķeļi". Noticēju paziņai, kas man dabas jautājumos šķita autoritāte     Mājās riktīgi pa 2x novārīju (kkur internetā izlasīju, ka tā vaig  ), tad sacepu uz pannas un mērcīti sataisīju. Konsistence sanāca kā kalmāram, tāda bišku gumijota, bet garšīgas, reāli garšīgas!    Un nekas slikts man nenotika. Vai nu labi pagatavoju, vai  vispār azbesta vecene esmu    Labprāt vēl tādas uzēstu, tikai tagad, kad nu esmu izpētījusi, ka tās ir bisītes, kas skaitās indīgas, vairs kaut kā roka neceļas tās lasīt un gatavot 

[reno]

Vīra vecaistēvs bija diezgan pazīstams mikologs un ir pētījis šīs sēnes. Viņš uzskatīja, ka indīgums ir atkarīgs no laikapstākļiem. Sausā, karstā pavasarī ir daudz indīgākas.
Tie dullie francūži jau 20 minūtes pacepinājuši omletē. Tā var darīt ar lāčpurniem/ķēvpupiem. Tos noteikti nevajag vārīt