Runāt vai nerunāt?

[Amālija]

Bet otrs taču tev saka - atslābsti un nevāvuļo... 

Atslābu. Un nevāvuļoju.
Skat.sākumu: otram nevajag. Es atslābstu. Man vajag. Otrs neiespringst. Jo katrs spriež pēc sevis.

[tuk]

Nu pag. Otram ir kādas šausmas gadījušās, viņu vēl tā tava ņemšanās jau pie tām šausmām besī. Bet tev vajag! Kāds milzu ego aizplīvurots ar mierināšanu un rūpēm par otru... Apbrīnojami... Viņam ar visām tām viņa šausmām konkrētajā situācijā vēl būtu jāapmierina tavas vajadzības? Mja...

[Pifs]

Nu pag. Otram ir kādas šausmas gadījušās, viņu vēl tā tava ņemšanās jau pie tām šausmām besī. Bet tev vajag! Kāds milzu ego aizplīvurots ar mierināšanu un rūpēm par otru... Apbrīnojami... Viņam ar visām tām viņa šausmām konkrētajā situācijā vēl būtu jāapmierina tavas vajadzības? Mja...

Izrāvi vārdus man no mutes. Kaut kā sasaucās ar citām Amalijas tēmām - "bet MAN vajag"...

[Amālija]

Nu pag. Otram ir kādas šausmas gadījušās, viņu vēl tā tava ņemšanās jau pie tām šausmām besī. Bet tev vajag! Kāds milzu ego aizplīvurots ar mierināšanu un rūpēm par otru... Apbrīnojami... Viņam ar visām tām viņa šausmām konkrētajā situācijā vēl būtu jāapmierina tavas vajadzības? Mja...

Nu nav viņam jāapmierina manas vajadzības.
Tas bija piemērs. Viens runātājs, otrs klusmalējs. Pēc aizrādījuma respektēju.
Skarti esam abi.

[Amālija]

Izrāvi vārdus man no mutes. Kaut kā sasaucās ar citām Amalijas tēmām - "bet MAN vajag"...

Izrādās, esmu pamatīga egoiste.

[Pifs]

Nu nav viņam jāapmierina manas vajadzības.
Tas bija piemērs. Viens runātājs, otrs klusmalējs. Pēc aizrādījuma respektēju.
Skarti esam abi.

Bet kaut kāds aizvainojums Tev par to ir.
Personīgi no savas dzīves: esmu absolūtā cietēja vienatnē. Ja ir kādas problēmas, vienalga kādas - veselības, darbā, mājās. Man ir nepieciešama vienatne, lai saprastu, saņemtos un sāktu rīkoties. Manam bērnam tieši pretēji - nepieciešama publika. Iemācijos respektēt. Un iemāciju respektēt arī sevi. Tagad jautājam ko konkrēti šajā situācijā vēlamies: apskāvienu, uzmundrinošus vārdus, klusumu vai kādu konkrētu rīcību.

[tuk]

Ja cilvēkus neapmierina tas ka viens vēlas attiecībās klusēt, bet otrs runāt, nu nedzīvo viņi kopā ilgstoši... acīmredzot drāma uzburta ne no kā, vai nu tā klusēšana pirmoreiz un vāvuļošanas krišana uz nerva ar...

[Amālija]

Bāc, nu kāds aizvainojums! Nu jau par sīkiem sūdiem, šķiet, esmu iemācījusies nesatraukties.
Šeit bija tie divi cilvēka tipi. Kas kuram vajadzīgs. Un, protams, ka tagad respektēju.
Un vēl. Ir liela aizdoma, ka es sevi saredzu savādāk nekā citi. Bet tā jau laikam bieži. Visiem pārsvarā šķiet, ka ir zilās vizbulītes.

[tuk]

Bet ja apgriežam situāciju kājām gaisā un pieņemam, ka tās šausmas būtu gadījušās tam vāvuļotājam, kā uzvestos šis klusētājs?

[Amālija]

Bet ja apgriežam situāciju kājām gaisā un pieņemam, ka tās šausmas būtu gadījušās tam vāvuļotājam, kā uzvestos šis klusētājs?

Klusētu.

[tuk]

Arī ja jautātu kādi ir viņa varianti risinājumam?

[Amālija]

Arī ja jautātu kādi ir viņa varianti risinājumam?

Visādi varētu būt. Domāju, ka praktiskas lietas atrisinātu. Emocionālas nē. Pārsvarā nē. Bet, kas zina, kas zina.

[tuk]

Emocionālas jau vien pats var vai nevar atrisināt... kā gan to kāds cits varētu...   

[Amālija]

Cits varētu parādīt virzienus, iespējas, risinājumus. Parādīt, ka velns nav tik melns. Bieži no malas viss izskatās savādāk, ne tik saasināti. Arī laiks spēlē savu.
Ja pie Tevis kāds nāks pēc mierinājuma (šis nav tas gadījums), Tu taču negāzīsi viņam virsū visu taisnību, patiesību. Tu izvēlēsies saudzīgos variantus. Vismaz sākumā.

[tuk]

Neskatoties, ka ģimenē esam runātāju kategorijā, bijuši smagi brīži, kad esam vienkārši klusējuši un pieticis vien ar to, ka otrs ir blakus. Jebkāda veida verbalizācija vienkārši lieka, zini ka otrs jūtas tāpat un saprot bez vārdiem.