Nu jau 1,5 gadi, kā dabūju "atdures sindromu" kreisajai rokai. Plecs sāpēja tā, ka roku nevarēju pacelt. Ar laiku vingrinot lielums atgāja, bet kustība joprojām bija ierobežota. Piem., nevarēju veļu izžaut -roku nevarēju līdz striķim pacelt.
Un tad...
Vakar dēls trimerēja zāli zem ložņu priedēm, es cēlu tos zarus uz augšu, lai tiek apakšām klāt. Tā nu atspērusies velku uz augšu tos nepadevīgos zarus. Rokās cimdi un jūtu, ka pa tām skujām rokas sāk slīdēt. Stāvu nestabili un vienā brīdī samērā lēni, bet nenovēršami krītu, tieši uz kreiso plecu, galīgi gar zemi. Dēls pārbijies, es arī, bet roka kustās, mani pievelk kājās. It kā nekas īpaši nesāp.
Un šorīt, dušā matus mazgājot, es saprotu, ka varu roku uz augšu pacelt
pilnīgi brīvi! 
