Zudušās ēstuves, veikali

[Pifs]

Tie dievīgie virtuļi ar pūdercukuru kaut kur Birznieka Upīša vai Dzirnavu ielas rajonā (?). No atmiņas pagaisusi lokācijas vieta, bet to garšu atceros. Toreiz pat tā kafija lielajā glāzē, kas tagadējā izpratnē būtu pēdējā susla, toreiz izsalkušajam studentam šķita kā Dieva dāvana.

[Spārka]

Par Rīgu daudz jau pateikts.
Dzintaros bija tāds bārs "Ķimelītis". Dzērienkartē tikai "skrūves". Atradās pie stacijas, gandrīz zem (vai patiešām zem) estakādes. Mēs to saucām "Pie Aigara" jo uz betona bija ar melnu krāsu uzpūsts vārds Aigars

[tuk]

Nicā bija ļoti gardas omletes un tad bija groziņi, kur augšā tāds ne visai krēms - atsita pēc margarīna, to ņēmu nost un zem tā krēma groziņš bija pildīts ar ar ļoti gardu masu, īsti nezinu kas tas bija, ne ta žāvaugļi ar riekstiem samalti, vai kas vēl...
Ja sagribējās bastot, bet lai neskaitās kavēts, ierasties neilgi pirms beigām un atvainoties ka Kristīnē ilgi nenesa rēķinu   
Ja visur bija baisās rindas, tad allaž varēja nopirkt biļeti uz kādu tizlu propogandas filmu un nolīst kino Rīga patumšajā pagrabā... Pingvīnā bija burvelīgs kokčiks - dienvidu liķieris + šampis + konservētu augļu asorti, tā teikt ar visu zaceni. Tie auglīši bija ļoooti gašīgi. Pēc tā kokčika starpbrīdī, visi tādi smaidīgi atgriezās... Dienvidu liķieri diez vēl ražo?


P.S. Vai grāmatnīca "Globuss" nav saglabājusies vecajā vietā?   
Uz Jūrmalas kafe reizēm braucām nesezonā, tad tur nebija rindu.

[Mangusts]

Nu ja, ka bērnu pasaulē. Man pie pašām mājām, bet tur tādas rindas stāvēja, ka neatceros, ka būtu īpaši iets. Kas tur sevišķs tāds bija -saldējums bleķa trauciņos?

mans favorīts bija viņu torte un groziņi

[reno]

Globuss bija Aspazijas bulvārī, pie tramvaja pieturas. Tagad iznāk, ka tajā pašā kvartālā, bet otrā pusē.

[tuk]

Tev taisnība! Re, kā tā atmiņa ar laiku sāk klibot.