Liela daļa mākslas un mūzikas ir radīta "zem mušiņas". Mūziķu narkomānu radītais tiek slavēts un objektīvi tie ir ir dziļi izjusti darbi. Lai radītu, ir jābūt tiem kailajiem nerviem, citādi nebūs mākslas. Un komplektā saasinātajam jūtīgumam nāk blaknes – atkarības, dīvainas izvēles, slimības, apkārtējiem nepieņemami uzskati...
Ja gribi patērēt mākslu, nākas pievērt acis uz cilvēku.
Ja Hamsunu visu mūžu (pēc nacisma zaudējuma cīņā ar komunismu) bullingoja visa sabiedrība, tad man jājautā ar ko gan tā "pareizā" sabiedrība ir labāka par nacistiem? Nacisti nīdēja ebrejus, pretējā nometne – nacistus. Ak, jā, kā zināms, labais vienmēr uzvar. Bet kurš uzvar, tas arī ir labais.
Staļins ar kaut ko bija labāks par Hitleru? Ak nacistiem bija baisais dakteris Mengele? Pretējā nometnē notika ne mazāk nežēlīgi eksperimenti ar cilvēkiem, tikai par to nerunā, jo tie taču nebija ļaunie nacisti, bet "savējie".
Bet ja cilvēks maina uzskatus atkarībā no tā, kas pie varas, viņš ir pelnījis vēl mazāk cieņas nekā tas, kurš paliek pie savas pārliecības par spīti ārējam spiedienam.
(Redzot kas šobrīd notiek Eiropā, Hitlera idejas par "rases tīrību" šķiet pat ļoti pareizas. Cilvēkus iznīcināt, protams, nav lāgā, pietiktu ar viņu turēšanu pa gabalu no savas teritorijas, bet liberālisms šobrīdējā izpratnē ved tikai uz Rietumu sabiedrības galu. Turklāt strauji.)
