par cepurēm un lakatiņiem

[Trix]

Kas vainas pižikiem? Mani puikas no Temu ausaines, t.i., pižikus, pasūtījuši (ushanka saucas 😆), staigā un kaifo.
Smukas, kažokāda, protams, sintētiskā, bet labi uztaisīta, ar tumšāku akotu, gaišāku pavilnu.
Viņiem nav tā pižiku asociācija ar krievu okupantiem. Labāk lai staigā ausainēs, nekā saldē galvu stila pēc.
 
Manam tētim bija mēteļi un lietusmēteļi. Neatceros neko citu. Ā, vēl ādas jaka bija, tipa lidotāju/motociklistu. Kamēr nesala mati no galvas nost, staigāja ar pliku galvu. Galīgā ziemā pižiks, bet viņš nekad nelaida lejā "ausis", tikai sasietas augšā. Pašam ausis sarkanas un caurspīdīgas, bet ne. 😃.

Par to laiku, kad lakati nomainīja cepures - nezinu tādu ne no pieredzes, ne bildēm. Beretes bija, filca. Arī adītas beretes bija, tās vienmēr varēja pašas uzadīt.

[tuk]

Domāju, ka mammai pižiks asociējās ar raškām. Bet es no savas bērnības neatceros nekādas radu lakatainās sievietes kuras nu galīgi nebūtu večiņas. Varbūt laukos tā lakatu tendence bija izplatītāka    Mammai allaž bija cepures, bija Rīgā arī cepurnieces pie kurām varēja pasūtīt, māsa tur arī mēdza pasūtīt, bija dažādi modeļi, ne vien hūtes un platmales... Man jaunībā bija divas hūtes - viena čehu ražojuma melna, samtaina, iespējams pat vīriešu, otra zilganvioleta ar taisnu apakšmalu. Domāju, ka bērnības mājās vēl kādās kārbās
ir bēniņos...

[tuk]

Skatos tajā reno ieliktajā pirmajā bildē uz dāmu frizūrām un atceros, ka man vēl ir mantoti tie knibuļi ar ko tās zigzag lokas vienā pusē var uztaisīt... 

[kvadra]

Ja par galvassegām, neatceros, ka mana māte, pilsētniece, jelkad būtu lakatu valkājusi. Cepures bija, sākot no beretēm līdz pat kažokādas "podiem". Toties viņas māsai, lauciniecei, gan bija lakati, gan biezāki, gan plānāki. Zem zoda sasieti. Šodien tā vairs nenēsā, ja lakats, tad paliels, ko reizē gan ap galvu apmet, gan ap kaklu un pleciem, nevis tāds maziņš zem zoda sasienams.
Tēvam bija gan kepka, gan hūte, gan pižiks.
Man bērnībā bija visādas adītas cepurītes ar bumbuļiem, vēlāk padsmit gados biju iegādājusi arī aitādas pižiku, kas man dikti patika. Tagad ir gan cepurītes, gan kapučveida uzmaucamais, gan apaļšalles.

[reno]

Skatos tajā reno ieliktajā pirmajā bildē uz dāmu frizūrām un atceros, ka man vēl ir mantoti tie knibuļi ar ko tās zigzag lokas vienā pusē var uztaisīt... 

Tādi zobaini knaģi?

[daddy]

Atmiņā lakatiņš zilais,
Mati kā saulstaru riets,
Biji man viena, nakts Tu vai diena,
Mīlas viskrāšņākais zieds.


par beretēm vai podiem dziesmas par "to pašu" ir??


ķip:
podiņ manu lielu podu
es par podu nebēdāj...


PS. lakatu es arī reizēm uzsienu - pa pirātu modei... ja vēl bārdu nenoskuj, UHH, kapteinis Ķeksis  [size=78%] [/size]

[tuk]

Tādi zobaini knaģi?

Jā, dzelzs knaģi. Princips līdzīgs kā tiem mūsdienu matu krabjiem, bet nu atspere tik stingra, ka jāver vaļā piepūstiem vaigiem...

[tuk]

Kurš vēl atceras uzkasīto mohēras cepuru modi/invāziju? Latvietēm tā par laimi nepielipa, bet raškām bija uz urrā... 

[reno]

Vēl jau bija arī tādi kažokādas (nerca?) podi, ko nost nemaz neņēma, lai nenozog un lai izrādītos

[tuk]

Njā, interesanti... latvieši un raškas to "modi" arī vienotajā psrs-ā tvēra no dažādiem avotiem... kas nu bija latviešu estētikai nepieņems, tas nu bija.
Bet, 60mitajos man mammai bildēs tā frizūra ar augsto copi un "pčolku" uz pieres, skaista bezroku pelēku toņu brokāta kleita zem ceļgala... raškām tās copes arī bija aktuālas.

[Trix]

Raškām tās copes bija savādākas.
Bet varbūt feisi rašaināki...

[Trix]

"Komendante" paliks neatpazīta...
Gan jau ja ieliktu Feisbukā ar aptuvenu laiku (es pat vietu īsti nezinu), varētu atrasties radu pēcteči, kas pazīst, bet nu tas nav to pūļu vērts.

[reno]

https://www.facebook.com/photo/?fbid=4416138955323851&set=pcb.27915509161416277

Trāpījās šis ieraksts, un nodomāju, ka tieši varētu atbilst tēmai par cepurēm un lakatiem. Tas kontrasts starp civilizāciju un nabaga vatņicēm