nobīde matriksā :)

[nure]

Acīmredzamais neticamais :)Man šodien kaut kas gadījās, ko var apzīmēt tikai ar "glitch in matrix".
Es stāvēju pie luksofora (auto), gaidīju zaļo gaismu. Blakus joslā piebrauca mašīna pāgāja kāda sekunde un tā pati mašīna piebrauca vēlreiz.
Un nostājās turpat blakus.


Sen atpakaļ pēc ilgstošas dzīvošanas ne Latvijā, stāvēju lidostā lidojumam uz Rīgu. Vienā brīdī man likās, ka es vairs nesaprotu neienu vārdu latviski. Beigās izrādijās, ka cilvēki sarunājas lietuviski. Bet nu es varētu zvērēt, runāja pirms tam latviski tik es neko nesapratu.


Vai ar jums ir kas tāds īpatnējs gadījies?

[Mango]

Dejavu pārsvarā.
Kad zinu, kur tūlīt iešu, ko darīšu, ko satikšu.
Nevaru teikt, ka man tas patīk...

[Minne]

Esmu piefikseejusi, ka dazhkaart kko, kas notiek sekundes simtdaljaa, uztveru paleelinaati, bremzeeti, paspeeju visus siikumus piefikseet un it kaa sagrupeeties.


Un deja vu, jaa. Kad zini, ka tas, kas un kaa shobriid notiek, nevar buut noticis. Bet sajuuta, ka tas jau piedziivots.

[nure]

Man šādi sekundes simtdaļu palēlināšanās bija pie auto avārijas (tfu tfu tfu man nekas), bet picu vāģis ielikās kokā un ripoja pa ceļu, brīnums ka bez traumām.
Es zvēru ka redzēju kā katrs metāls un stikls atdalās un kur nokrīt!

[kvadra]

Realitātē notiek kaut kas, ko iepriekš esmu visās detaļās iztēlojusies, kā būtu, ja būtu... I nesaprotu tad, vai esmu to baigi gaišredzīgi paredzējusi, jebšu, tieši otrādi, ar domām piesaukusi...

[Betons]

Ja esmu gatavojies kaut kādam notikumu pavērsienam, iedomājoties visus iespējamos scenārijus, parasti viss beigās notiek tādā veidā, kā es pat iedomāties nevarēju.
Par palēnināto/paātrināto notikumu redzēšanu - esmu sekundes laikā paguvis visu savu dzīvi pārskatīt kā filmā (mirklis pirms traumas, kas varēja beigties arī citādi).

[ragana]

Ir gan. Par laika palēnināšanos - arī mirklis pirms avārijas. Skatījos it kā no malas kā vieglais, kurā es biju pasažiere, lēnām iebrauc samosvala pakaļā. Katra bleķa sačokurošanos varēju rūpīgi apskatīt.
Par citām lietām - pirms dažām dienām nāku no darba, atslēdzu durvis un redzu kā vīrs ieiet tuvākajā istabā. Es sasveicinos, bet neviens neatbild. Izsaku protestu, ka neviens ar mani nerunā. Kā nerunā? Vīrs dziļi izbrīnījies iznāk no citas istabas, kas ir krietnu gabalu tālāk un no koridora pat nav redzama.
Jautājums - kas iegāja istabā? Pārbaudīju, neviena nebija.

[Betons]

Ir gan. Par laika palēnināšanos - arī mirklis pirms avārijas. Skatījos it kā no malas kā vieglais, kurā es biju pasažiere, lēnām iebrauc samosvala pakaļā. Katra bleķa sačokurošanos varēju rūpīgi apskatīt.
Par citām lietām - pirms dažām dienām nāku no darba, atslēdzu durvis un redzu kā vīrs ieiet tuvākajā istabā. Es sasveicinos, bet neviens neatbild. Izsaku protestu, ka neviens ar mani nerunā. Kā nerunā? Vīrs dziļi izbrīnījies iznāk no citas istabas, kas ir krietnu gabalu tālāk un no koridora pat nav redzama.
Jautājums - kas iegāja istabā? Pārbaudīju, neviena nebija.

Redz kāds blēdis 

[ragana]

Piekrītu.

[Afrora]

esmu sekundes laikā paguvis visu savu dzīvi pārskatīt kā filmā (mirklis pirms traumas, kas varēja beigties arī citādi).

tā tiešām arī ir?? pilnīgi visa dzīve??

[viesmiiliigs]

Šad tad gadās, pēdējo reizi šonedēļ, bet diemžēl īsais fragments.


Kad tā notiek, un tu zini, ka kaut kur ārpus redzesloka, ir jābūt vēl kaut kam, pagriez galvu, paskaties un pārbaudi, vai ir. Tā teikt - vai plāns pildās Man patīk.

[Betons]

esmu sekundes laikā paguvis visu savu dzīvi pārskatīt kā filmā (mirklis pirms traumas, kas varēja beigties arī citādi).

tā tiešām arī ir?? pilnīgi visa dzīve??

Jā, lai gan toreiz tā mana dzīve nebija garāka par padsmit gadiem. Bet pilnīgi skaidri atceros, kā tas bija. Visus notikumus, to spilgtums bija attiecīgi līdzvērtīgs katra notikuma emocionālajam spilgtumam. Tas bija šoks priekš manis toreiz - kad stāstīju pieaugušajiem, tie gribēja atbilstošu dakteri piemeklēt. Visu dzīves notikumu spektru izdzīvoju apmēram sekundes laikā, ko lidoju ~ 10 m pa gaisu, līdz piezemējos pret šķērsli, gūstot nelielu galvas traumu. Dīvaina likās atgriešanās realitātē pēc kritiena - viss esošais apkārt likās tik nereāls.

[Broms]

Ir gan. Par laika palēnināšanos - arī mirklis pirms avārijas. Skatījos it kā no malas kā vieglais, kurā es biju pasažiere, lēnām iebrauc samosvala pakaļā. Katra bleķa sačokurošanos varēju rūpīgi apskatīt.
Par citām lietām - pirms dažām dienām nāku no darba, atslēdzu durvis un redzu kā vīrs ieiet tuvākajā istabā. Es sasveicinos, bet neviens neatbild. Izsaku protestu, ka neviens ar mani nerunā. Kā nerunā? Vīrs dziļi izbrīnījies iznāk no citas istabas, kas ir krietnu gabalu tālāk un no koridora pat nav redzama.
Jautājums - kas iegāja istabā? Pārbaudīju, neviena nebija.

Biju automašīnā, kura nedaudz pakūleņoja. Salonā viss notika ļoooti lēni, gandrīz ar stopkadriem  Redzēju kā aptieciņa lēni paceļas no aizmugurējā loga, tikpat lēni lido uz priekšu un iespiežas priekšējā logā, kurā lēni izplešas plaisas, pagriežu galvu un "pamazām" izbirst durvju stikls.
Interesanti, kā tādos brīžos notiek fizikas, paša reakcijas un spējas saskatīt nianses, kas patiesībā ilgst vien dažas sekundes simtdaļas, mijiedarbība. Teorētiski, vajadzētu saskatīt arī TV ne tik 25., bet arī 35 kadru 

Par staigātājiem.
Agrāk bija birojs kādā Tērbatas ielas ēkā, kur 1. Latvijas laikā esot bijis traktieris un prieka māja. Tur diezgan regulāri kāds pagāja garām durvīm un devās tālāk pa gaiteni, kurš tur arī izbeidzās pie aizslēgtām durvīm.
Bija siluets, dzirdami soļi, parausta aizslēgtās durvis...un viss. To redz un dzird vairāki cilvēki. Atpakaļ neviens nenāk un pārbaudot gaitenī neviena nav.

[ragana]

Visnepatīkamākais ir incidenta noslēgums - pēkšņi trieciens un realitāte. Līdz tam viss bija tik mierīgi...

[daddy]

Viss jūsu teiktais ir patiesība.  
kā gan citādi būtu radusies anekdote, ka cilvēks, krītot no 30tā stāva, pie 10tā stāva nodomā, - "pagaidām viss ir labi"