Svaigums no manas e-pasta kastes

[Ēsma]

Mājas gariņa dienasgrāmata ( jautram noskaņojumam).
10 jūlijs.  Sāku rakstīt dienasgrāmatu. Pēdējos 150 gadus atceros, bet kas bija agrāk, sāku aizmirst. Pierakstīšu, varbūt noderēs. Burtnīcu nospēru saimniecei,  domāju, ka nepamanīs.
11 jūlijs.
Nenomazgāji traukus? Atvadies no auskariem! Pavisam jau izlaidušies cilvēciņi…
12 jūlijs.
Bija garlaicīgi. Visu nakti spēlējām ar kaķi, kurš ātrāk paskries. Saimniece  pamodās un iespundēja kaķi pieliekamajā. Toties, izspiedu zobu pastas  atlikumus miskastē. Kaķis ir apbēdināts un dusmojas uz mani par to, ka  skraidījām abi, bet sodīja tikai viņu vienu pašu.
14 jūlijs.
Naktī, no bezdarbības, rībināju traukus un dauzīju kājas. Saimniece palīda zem  segas un domāja, ka tas viņai palīdzēs. Viņa man tāda jocīga gadījusies…
15 jūlijs.
Atnāca mācītājs, piesmirdināja ar vīraku visu māju. Pateica saimniecei, ka tagad viss būs labi. Ha, piga jums… uz mani vīraks neiedarbojas.
17 jūlijs.
Nožāvos no  skapja, sasitu vāzi. Atkal tika kaķim. Tagad viņš ar mani nerunā. Tikai  sēž un skatās uz mani ar nosodījumu. Kaut kā neērti sanāca…
18 jūlijs.
Saimniece sūca putekļus. Kopā ar kaķi, pusotru stundu, sēdējām zem gultas. „Elles mašīna”! Toties, salīgām mieru ar kaķi.
21 jūlijs.
Ilgi nerakstīju, pēc saimnieces mājas tīrīšanas, trīs dienas meklēju burtnīcu. Nekas interesants. Atnāca kaut kāds vīrišķis ar puķēm, palika nakšņot. Palūdzu kaķi pietaisīt viņam apavus. Kaķis ilgi nepiekrita, bet  es viņam apsolīju sadabūt mantiņu, kas bija pakritusi zem dīvāna.  Piekrita. Atkal dabūja ar čību. Saka, ka es esmu cūka.
22 jūlijs.
Pēc veca paraduma, naktī smacēju saimnieci. Tagad tas vīrišķis nakšņo te katru nakti. Saka, ka viņš viņu pasargās. Rembo atradies!
23 jūlijs.
Naktī smacēju vīrišķi. Apnicis jau. Nepatīk man viņš.
24 jūlijs.
Veicu mājas uzkopšanu. Saimniece nevar atrast ķēdīti. Domāju to nolikt kaķa trauciņā.
27 jūlijs.
Bija atbraukuši no ekstrasensu cīņām. Katru sūtīju uz ļoti tālām vietām…, neviens nesūtīja atpakaļ. Toties pateica, ka es esmu saimnieces mirušā vectēva gars. Muld. Viņš aizbrauca jau 2 gadus atpakaļ…
29 jūlijs.
Saimniece tagad atstāj man pienu zem krāsniņas. Domā, ka es tur guļu. Atradusi muļķi! Es tagad guļu kopā ar viņu gultā, labi, ka vīrišķis nobijies un vairs nenāk.
30 jūlijs.
Salikusi pilnu dzīvokli ar svētbildēm. Pastaigāju, paskatījos… Agrāk zīmēja labāk…
3 augusts.
Saimniece visu dienu skraidīja pa māju un meklēja kaķi. Domāja, ka aizbēdzis. Sēdējām skapī un zviedzām.
5 augusts.
Kopā ar kaķi, dziedājām dziesmas. Saimniece zvanīja veterināram. Kaķis tagad pārdzīvo par saviem pričendāļiem.
9 augusts.
Viņa, tomēr, pārdeva dzīvokli. Nu gan, maita! Vakar pārvācās. Ar kaķi sarunājām sarakstīties ar pasta baložu starpniecību. Kad viņi bija aizbraukuši, atklāju, ka kaķis saķēzījis zem krāsniņas. Nejaucenis!

(No interneta plašumumiem.)

[ragana]

Nu ja, un vaino nabaga kaķi!