Pods, tā ir mana sāpe mūža garumā. Vakar pamostoties no rīta ieraudzīju sīku tērcīti tā malā. Galvā bija tikai trīs domas –Krīze, Skaitītājs, Nauda... Nedrīkstēju vairs tik daudz ūdens nolaist kanalizācijā. Tāpēc piezvanīju santehniķu firmai, kura atbild par visu ,kas te manā dzīvoklī tek un netek. Firmas īpašnieks bija ļoti runīgs... un kad lūdzu ievērtēt mana poda savdabīgu izvešanos, jo tas maita tek visu laiku un man jau ir apnicis tos kubus apmaksāt .Sarunas rezultātā noskaidrojām, ka pods ir mans privāts īpašums un ka kooperatīvs poda intīmas probas neapmaksās. Viens zvans… un šīs problēmas risināšanai liekas tika mestas visas rezerves Poda svinīga ievērtēšana nozīmēta uz rītdienu(šodienu) un tā kā santehniķi sāk darbu nepieklājīgi agri, vienojamies, ka es viņam došu ziņu kad būšu pamodusies. (Tas laikam skaitījās laba zīme, ja pamostoties pirmo satiek vīrieti , perfekti jau būtu ja viņš ierastos ar tukšu spaini rokās, bet tas laikam no santehniķa būtu par daudz prasīts...;o/)
Nu tā... Atskaitos...Santehniķi nokavēja pusstundu, kad beidzot ieradās vesela brigāde, kuriem nebija svešas mana poda intīmās problēmas Kamēr puikas rosījās ap manu podu, es izklaidēju firmas īpašnieku ar stāstiem par zobu ārstu ;oDDD Beigās jams tā iejutās, kā piestādīja man rēķinu par pieciem euro mazāk, nekā bijām sarunājuši. Dabīga lieta, vīrieši vienmēr zaudē modrību, kad atveru muti ;o) Tad jams to parikti izjauca un pateica, cik Poda reanimācija man maksās... Tas uzreiz mainīja manu attieksmi, un es uz Podu pavēros ar īpašu cieņu un sapratu, ka ar šo brīdi jebkurš Poda lietošanas pasākums tiek padarīts par Notikumu... Vienā vārdā Poda vērtība manās acīs bija manāmi cēlusies.
Viss... atskaitijos
