ak , valodiņ, cik pacietīga esi !

[lumbergs]

es saprotu , te , uz vietas, starp savējiem , ir savi izteicieni , jociņi , termini šauram lasītāju lokam, kur pat ļoti labi izklausās vārds (uz)tapināt , attiecībā uz kleitiņu, bet ,ja man masu mēdijos jāklausās un jālasa , ka ir uztapināts kāds ilgi gaidīts likums , tad man galīgi nav skaidrs , no kā kāds to likumu ir aizņēmies , nepareizi, tāda vārda , kā tapināt , nemaz nav , ir iespējams tikai vārds patapināt , cik nu mācēju konversācijas vārdnīcā izlasīt , tāpat nesaprotu , kā var kkur aizdoties vai ievēlēties , (ievēlies kautko !).

[Luīze]

Tas, ka sarunvalodā tiek lietoti visādi slengi, īsinājumi un jaunvārdi, nav nekas pārsteidzošs - tā ir bijis visos laikos.
Trakāk, ka to visu reizēm lieto arī masu mēdiji, kā lumbergs apraksta. Manupŗat, tas ir izglītības un kultūras trūkums, necieņa pret valodu un lasītājiem/ klausītājiem. Šaubos, vai liela daļa no jaunās žurnālistu paaudzes vispār zina, kas ir Konversācijas vārdnīca... 

[Trix]

Tapināt ir radies no "tapt". Kas ir "tapt", diez vai jāskaidro cilvēkam, kas citē 30+ gadu senu avīžu rubriku. Ar patapināšanu sakara tam nav nekāda, drīzāk patapināšana ir dīvains valodas darinājums (kā jau lielākā daļa jurisprudences terminu). Tāpat kā ir sēdēt un sēdināt, tupēt un tupināt utt.
IMHO tapt, tapināt un uztapināt ir normāls vārda locīšanas un atvasināšanas piemērs, jaunlaiku žurnālisteļiem piesiet var daudz treknākas bumbas.

Ja visi rakstītu tik sterili kā no vārdnīcas, literatūras nebūtu.

[lumbergs]

tātad - ko nozīmē  uztapināt ? uz kā ? lūdzu iecietību manām senilajām smadzenēm un , ak jā, piedošanu par to, ka elpoju jaunajiem tik nepieciešamo un trūkstošo gaisu ! starp citu , par rubrikass vecumu nezinu, mūsu latv .val. skolotāja mums regulāri deva dažādus uzdevumus zem šāda nosaukuma 1

[viesmiiliigs]

uztapināt = uzdarināt

[Mangusts]

uztapināt=uztaisīt.

Mani vairāk kaitina it kā literāri atzītais uzsākt.  Ar ko tas atšķiras no sākt? Un kaut kā uzreiz nāk prātā krievu načatj...

[Mangusts]

Bet dzimtās valodas lietošana kā svešvalodas, t.i. lietojot kopā vārdus un jēdzienus, kas no loģikas viedokļa īsti kopā neiet, pēdējā laikā ļoti griežas ausīs/acīs. Kādam tā var likties matu skaldīšana, bet mani kaitina, piemēram, ka "cerības turpinās".  Cerības vai nu ir vai nav, ko nozīmē turpinās...

[Spārka]

Valoda  ir mainīga, bet "uztapināt", "uzveidot", "ievērtēt" un tamlīdzīgus es izjūtu kā svešķermeņus - tas gan nenozīmē, ka neformālā vidē nekad neko tādu nelietotu.
Nav tā, ka, jebkuram vārdam pieliekot priedēkli, ir gatavs jauns un labskanīgs jēdziens.

[lumbergs]

Par ko arī bija stāsts - tomēr plašsaziņas līdzekļos būtu patīkami dzirdēt tīru valodu ! pietiek jau ar jaunvārdiem ,vecos varētu lietot kā pierasts ! 

[Broms]

Jēdziena "tīra valoda" nozīme, tas, kā katram atsevišķi ņemtam indivīdam tas šķiet, laika gaitā neizbēgami mainās.
Ne tikai tāpēc, ka ikdienā ienāk priekšmeti vai darbības, kuru daža pat vēl pirms dažiem gadie nebija, bet arī tāpēc, ka valodas laika gaitā sajaucas. Šo procesu protams nevar novērot tik strauji kā jaunvārdu un slenga ienākšanu ikdienas sarunvalodā, bet tas nenozīmē, ka tas nenotiek.

Man vairāk lec acīs portālu virsraksti. Teikums pasniegts tik samudžināti, ka tikai palasot rakstu, saproti, kāds tad bijis vēlamais virsraksta vēstījums.

Ar valodu varētu būt līdzīgi, kā ar valūtu - tās noturību un vērtību lielā mērā nosaka tās lietotāju uzticība un ieradumi.

[Trix]

Tieši jaunie ir tie, kas valodu kropļo, lietojot nepareizus locījumus, no svešvalodām aizgūtus vārdus un kas mēģina stilot, izceļot no vēsturiskās valodas atsevišķus vārdus, bet nejēdzot to lietošanu. Skat. nožēlojamo "jebšu" reanimācijas mēģinājumu, lietojot to kā "jeb" sinonīmu.
Diemžēl medijos korektoru trūkums [nevis iztrūkums, kā mēdz lietot moderno vājizglītību ieguvušie] ir ļoti pamanāms.

Priedēklis uz- norāda uz pabeigtu darbību. Vilkt [veikt procesu] - uzvilkt [pabeigt procesu], kāpt - uzkāpt, celt, uzcelt. Tā arī ir atšķirība.

'Ievēlēties' ir valodas kroplis, tam piekrītu. Tā vietā būtu lietojams "iedomāties vēlēšanos" vai vienkārši "vēlēties" [kas gan neatspoguļo iecerēto jēgu].

"vecos varētu lietot kā pierasts" ar to, cerams, Tu domāji vārda "pasta" lietošanu līdzšinējā nozīmē, nosaucot ziežamu substanci, nevis miltu izstrādājumus, kas līdz šim bija zināmi kā makaroni? 

[lumbergs]

nea , pasta nav latviešu vārds , nav problēmu ar to ! tie vai nu ienāks vai neienāks , vai paliks , vai nepaliks -viens pīpis , es par latviešu vārdu lietošanu pēc nozīmes un ,vēlams ,pareizajās deklinācijās, konjugācijās un ar saprotamiem priedēkļiem ! tas tak nav daudz prasīts no cilvēkiem , kuri sevi sauc par žurnālistiem ?

[Camma]

Ja jau, tad jau...
Man jāšuj kleitA. Un vilksi arī kleitA? Vai, tomēr, abos gadījumos - kleitU?
Nākat ciemos! Nākat un nākat, un nekādi atnākt nevarat. Vai tomēr - nāciet ciemos (rīt)!

Priekšlikums. Taisām 1 dienu nedēļā, kad VISĀS tēmās jābūt tikai gramatiski pareiziem ierakstiem. Deru, ka tajā dienā tikai nedaudzi riskēs kaut ko ierakstīt....

[Camma]

P.s. Vārds "piedurkne" savu mūžu nodzīvojis. Mums tagad viss ir ar "īsām rociņām". Tīri vai baisi kļūst (nevis paliek!), kādi kropļi visapkārt

[Spārka]

Priekšlikums. Taisām 1 dienu nedēļā, kad VISĀS tēmās jābūt tikai gramatiski pareiziem ierakstiem. Deru, ka tajā dienā tikai nedaudzi riskēs kaut ko ierakstīt....

Īstenības un pavēles izteiksme, njā..
Par priekšlikumu - jautri būtu Ja ieviestu dažu centu soda naudu par katru kļūdu, es arī maksātu