Jā, tas bija tiešaām labs.
Nebija jau slikts arī tas par attiecībām. Ja attiecības skata no tirgus likumsakarību viedokļa, tad viss ir ļoti loģiski: iesākumā sievietes akcijas ir augstākas, tāpēc rūpīgi jāapsver, kur tās ieguldīt; ar bērnu dzemdēšanu tās pamazām krītas, jo šie bērni var būt traucēklis sievietes apritei tirgū; pēc 30 ceļas cenā vīrieša akcijas - ir iegūta pieredze, sapelnīta nauda; kad sieviete vairāk nevar dzemdēt, viņas akcijas krītas vēl vairāk, atšķirībā no vīrieša, kurs teorētiski var radīt bērnus līdz mūža galam...starp citu, pēc gadiem 65 atkal nosacīti ceļas sieviešu akcijas - šī vecuma un vecāki vīrieši bieži vien ir jau sliktā fiziskajā stāvoklī, visādu likstu nomocīti, bet sievietes ir izaudzinājušas bērnus, atbrīvotas no vajadzības konkurēt ar jaunkundzēm un tā vai citādi sakārtojušas savu dzīvi, kas ierasti sievietēm izdodas labāk. Un tagad ko? Pavadīsim dzīvi, rūpīgi sekojot savu akciju kursam, mācīsimies no bērnības ieguldīt tā, lai gūtu maksimālu peļņu minimālā laikā? Tad meita jāaudzina par kurtizāni, nav ko jūtināties. Pareizi?