Izlasu visu, ieskaitot tipogrāfijas uzskaites numuru. Vispirms jau gana bieži redzēti līgumeļi, kur pirmajā lapā mani dati, pēdējā - Saulcerīte Kaziņa no iepriekšējā līgumslēdzēja līguma. Ja izskatās kaut mikronu aizdomīgi, prasu kopiju izpētīšanai pirms noslēgšanas. Mans kakls - gribu zināt, kādā cilpā bāžu. Ja klerkam kaut kas nepatīk, mierīgi paaicināšu augstāku menedžeri. [Godīgi gan jāsaka - šitā iekša man tikai ar gadiem ir uzblīdusi, jaunībā nokārtu snuķi trīcošām rokām parakstīju, ko iedeva, ja daudzmaz ofic. kantoris.]
Uz darba līguma (iedota pēdējā dienā, kad beidzas termiņš jauna līguma noslēgšanai, ar tekstu, ka tūlīt jāparaksta), esmu parakstījusies par saņemšanu plus datums, un gājusi lasīt. Pēc tam ar dižšefu ilgi diskutēju par līguma noteikumiem un dīvainajiem punktiem. Rezultātā man vienīgajai no mana līmeņa darbiniekiem bija līgums, pēc kura mani nevarēja izdrāzt par citu neizdarībām. No darba izmest nemēģināja, aiztinos pati pēc vairākiem gadiem.
Ar monopolistiem lieta draņķīgāka. Vienos vārtos un glumi tie līgumi, bet tā īsti piesieties nevar. Droši vien varētu, ja pa smalko izraktos caur visām ES regulām, bet mazie gariņi to nevar, lielajiem - pofig. Bezceris strīdēties, ja vien nav pāris lieku miljonu un krusttēvs jurists. Piemēram, Latvenergo - ievilks [cerams] tev elektrību - bet par tavu naudu, taču viss, par ko esi samaksājis, pieder Latvenergo. Kaifoju par šo - uzcel par savu naudu veikalu, lai vari maizi nopirkt, bet veikals pēc tam pieder maizniekam. Ja kaimiņš arī gribēs iepirkties, par sava vārda ierakstīšanu pircēju sarakstā un paklājuņa nolikšanu samaksās 2x tikpat, cik jau ir samaksājuši citi pircēji. Un neba nu tiem citiem no tā atlaides iedos - veikala turētājs savu kuponu par lieko vērtību nogriezīs...
Bet vispār apbrīnoju cilvēku glupumu un tupumu parakstīt jebko nelasot. Nav tak vairs 198x. gads, kad līgums bija brīnums no zilām debesīm, līdz šim redzēti tikai sīkcilvēkam neapstrīdami ofic. papīri.
