par kaitinošiem pārdevējiem

[Anete Goba]

Es atvainojos, Milka, bet taa paardeveeja labu domaaja, tev iesakot citu velju nevis tos strikjiishos, varbuut vieniigi vinja nemaaceeja to taa pasniegt. Vajadzeeja vispirms pajautaat, vai ikdienas valkaashanai, un tad ieteikt - ikdienas lietoshanai labaak buutu tas un tas. Jo nevar jau zinaat, kam tev tie strikjiishi. A, ja klients grib tos strikjiishus, nu tad dies ar vinju.

[kvadra]

...man ir apnicis piesaukt tās ārzemes, bet, atvainojiet, valstī, kur esmu nodzīvojusi gadus daudzus visnotaļ, tā ir tik ārkārtīgi dabiska parādība. Pamostos sestdien no rīta, aizeju nopirkt pienu, uz ielas man pienāk klāt meitene, kura strādā homoseksuāļu tiesību aizsardzības kantorī, lūdz ziedot kaut kādu naudiņu, mēs sākam runāt, aizrunājamies līdz tam, ka sēžam uz veikala kāpnēm vēl 20 minūtes. Sirsnīgi atvadamies un es ieeju veikalā. Nevaru atrast sojas pienu, palūdzu pārdevējam palīdzēt, viņš man izsaka komplimentu par smukām kurpēm, papļāpājam par neko. Pie kases pārdevēji laipni, sveicina, pasaka paldies un uzredzēšanos. Es nebrīnīšos, ja man kāds tagad teiks, lai es tinu makšķeres uz savu valsti x, bet, nu, būsim reāli, tagad es esmu šeit un, domājams, ka būšu. tad, acīmredzot, man ir jāpieņem tas kā lietas notiek šeit. un pēc šīs sarunas ar jums visiem, tas ir pilnīgi skaidrs.

Aizdomājos... Mēs tak te laikam par galīgi atšķirīgām mentalitātēm runājam. Es nepakam nespētu būt tik...kā lai to saka... komunikabla un atraisīta, lai aizpļāpātos ar svešu cilvēku uz ielas. Un, ja kāds pārdevējs pēkšņi izteiktos par manām kurpēm, laikam vienkārši apstulbtu un nesaprastu, ko tas nozīmē - ko viņš vispār atļaujas?! Un, ja arī skaļi nepateiktu to "kas jums daļas gar manām kurpēm?!", tad padomātu pilnīgi noteikti...
Latviskā noslēgtība? Pilsētnieciskums? Nelielā ciematā, kur visi cits citu vismaz sveicināšanās līmenī  pazīst, varbūt būtu savādāk...

[Betons]

kvadra, viss atkarīgs no cilvēka. Ir komunikablāki, ir ne pārāk. Un katrs to uztver pa savam. Parasti gan otrs to jūt - vai šim var iet virsū ar laipnībām vai nē

[kvadra]

Ak jā, atcerējos vēl vienu ar pārdevējiem un iepirkšanos saistītu momentu, kas mēdz dažreiz kaitināt, citreiz uzjautrināt - es to saucu par vīriešu šovinismu. Stāv aiz letes tāds vīriešgabals  un ar viltīgu smīniņu ģīmī uzdod papildjautājumus - a jums kādu šķērsgriezumu/diametru/spriegumu/collas/vītni utt., jo  ir svēti pārliecināts, ka no viņa izteikti "vīrišķīgās" tehniskās preces es, sieviete un blondīne, pēc definīcijas neko saprast nevaru, tādus terminus dzirdu pirmoreiz mūžā un atbildēt, protams, nespēšu. Interesanti tad atbildēt un pavērot ģīmja izteiksmes izmaiņas 

Mana draudzene, fototehniku labi pārzinoša būtne, mēdz tā izklaidēties - sastopot tādu lecīgu, par sieviešu stulbumu svēti pārliecinātu pārdevēju, uzdod šim vienu par otru tehniskākus un profīgākus jautājumus, kamēr visa iedomība izplēn, jo pats nav tik kompetents, lai atbildētu.

P.S. Nē, vienmēr tā nav. Pārsvarā jau tiešām tie pārdevēji cenšas palīdzēt, nevis savu pārākumu demonstrēt. Bet, kas uzprasās, tie mēdz arī uzrauties 

[mellene88]

Danu - es nekad neesmu bijusi kasēs... biju tur ,kur lielāka izpaušanās visos virzienos-  izziņās  kasēs tur jau tik nauda-biļete- nauda -bilete...

Juus te pa dienu tik daudz pierunaajuši, ka man arii buutu ko papildinaat ..bet kaa lai atceros, ko kurs teica 3lpp atpakalj ..kad nonaaku pie lodzinja -izteikties ...

[tex]

Es atvainojos, Milka, bet taa paardeveeja labu domaaja, tev iesakot citu velju nevis tos strikjiishos, varbuut vieniigi vinja nemaaceeja to taa pasniegt. Vajadzeeja vispirms pajautaat, vai ikdienas valkaashanai, un tad ieteikt - ikdienas lietoshanai labaak buutu tas un tas. Jo nevar jau zinaat, kam tev tie strikjiishi. A, ja klients grib tos strikjiishus, nu tad dies ar vinju.

O te man nāk prātā vecs kādas rus sabiedrībā zināmas dāmas (neatceros kuras) stāsts rus TV...
Atšķirīgas mentalitātes.
Bijusi japānā: pasūtījusi tēju ar cukuru.Tēju atnes, cukura nav. Kad prasa cukuru - kā nu spēj saprasties dabū aš atbildi, ka tēja jābauda lūk tāda un kacukurs to bojājot un ka nav un nebūs tā cukura - ļoooti ieturētā un pieklājīgā tonī, bet cukura ta nav.
Dāma komentē, ka zina, ka cukurs "bojā" tēju, bet nu negaršo viņai bez, bet garšo ar...
Nē, cukura, neesot... Vēlreiz atbildot pati laipnība un pieklājība.

Dāmai piegriežas un viņa vnk pasūta 'tejas vietā kafiju (ko parasti dzer bez cukura). Un, še tev, laipnā un pieklājīgā viesmīle atnes gan kafiju, gan cukurtrauku, jo, redz, pie kafijas pieņemts likt cukuru...

Turpretī ASV: gribi tēju? lūdzu! Gribi cukuru? lūdzu! pofig, vai tas iet kopā vai nē. Ja tu maksā, jauc kopā dajebko,- piemērots vai nepiemērots, izlemj maksātājs un neviens viņam tā arī i nepateiks, ka tas ar to neder kopā, maksā tikai.

Kulturālas atšķirības. Japānā rūpējas par pozitīvu, tradicionālu pieredzi, kamēr ASV gribi un maksā? -lūdzu! da pofig patiks tas vai nē un kādam lietošanas veidam bija paredzēts un būtu tā paticis labāk, vai nē.

Es pat nezinu kā labāk:nopirkt kko neadekvātu, vai tomēr saņemt paskaidrojumu, ka tas ir paredzēts citam mērķim...

[mellene88]

tex--- es te tinu tapakalj dienas sarunu ...tevi kadreiz nesveicina Lidla vai Aldi(vai ko tur biji minejusi) :o ..tas gan kka jociigi..mums katra kasee bliež pilnu arsenalu ar how arjū... un my darling, sweetheart utt... vienreiz saskaitijam ,ka viena kasieriite izlietoja aptuveni 7 darlingus (dažādus) katram pirceejam..bet tas vinjai izdodas ljoti organiski un vinja pat neko neteelo..vienkarsi vinjai visi ir darlingi:D

[kvadra]

Es pat nezinu kā labāk:nopirkt kko neadekvātu, vai tomēr saņemt paskaidrojumu, ka tas ir paredzēts citam mērķim...

Man laikam patiktu tāds kā "are you sure" pārjautājiens ar paskaidrojumu, bet, ja apliecināšu, ka, esot pie pilnas apziņas un saprašanas, gribu to "bojāto" tēju, lai man to tomēr izsniedz, nevis atsakās dot.
Pati, starp citu, mēdzu lūgt tēju ar ledu, un neviens vēl nav pateicis, ka ledus pie tējas nepienākas.

[Mina]

Nabaga pārdevējas, kam jātiek galā ar visiem šitiem aprunāties gribētājiem. Neesmu stāvējusi aiz letes, bet vienu ārprātīgu gadu manā dzīvē man bija darīšana ar dažādu klientu apkalpošanu. Mani kā introvertu cilvēku visvairāk besīja tieši komunikablie. Daudzreiz no klajas nelaipnības izrādīšanas glāba tikai mana labā audzināšana (paldies abām manām omēm!). No sirds apbrīnoju cilvēkus, kam patīk čalot par neko ar visiem pēc kārtas - pārdevējiem, kasieriem, mikriņu šoferiem, muzeju dežurantiem, vilciena konduktoriem utt. utjpr. Man tās bija lielākās zobusāpes. Vismīļākie klienti bija tie, kas atnāca, pasveicināja, bez liekas muldēšanas saņēma savus papīrus vai konsultāciju un tinās prom.
Kāpēc jūs, tie kas mīl aprunāties, domājat, ka jūsu vāvuļi spēj iepriecināt visus? Un kāpēc pārevējas pienākums būtu obligāti runāties pretī? Viņas tiešais pienākums tak ir laipni pārdot nevis komunicēt pa tukšo, vai ne tā?
Tas, protams, nenozīmē, ka atbalstu nelaipnību. Vnk, kā jau minēju, gandrīz nekad neesmu saņēmusi nelaipnu attieksmi no apkalpojošā personāla. Laikam tāpēc, ka pati ar svešiem esmu visnotaļ nerunīga un lietišķa - pasveicinu, izklāstu savu problēmu, saņemu savu pakalpojumu, patencinu un tinos - bez liekas muldēšanas un ņemšanās. Un apkalpojošās sfēras pārstāvji to novērtē 
Vispār vajadzētu uztaisīt pētījumu - starp kuriem ir vairāk neapmierināto pircēju - starp introvertiem vai starp ekstravertajiem...   

[Milka]

Es atvainojos, Milka, bet taa paardeveeja labu domaaja, tev iesakot citu velju nevis tos strikjiishos, varbuut vieniigi vinja nemaaceeja to taa pasniegt. Vajadzeeja vispirms pajautaat, vai ikdienas valkaashanai, un tad ieteikt - ikdienas lietoshanai labaak buutu tas un tas. Jo nevar jau zinaat, kam tev tie strikjiishi. A, ja klients grib tos strikjiishus, nu tad dies ar vinju.

Es Tavu domu sapratu, bet ja es veikalā prasu konkrētu lietu, tad pavisam noteikti zinu, kāpēc man tā vajadzīga. Un nepavisam nevēlos klausīties pamācības kur, kad, kāpēc un cik bieži tā lietojama.
Jebkurā gadījumā, no pārdevējas puses tas nebija pieklājīgi, jo par ikdienas vai neikdienas lietošanu viņa pati savā prātā bija sadomājusies. Kad un kā tie striķi tiks lietoti, nav viņas darīšana.

[Milka]

..kaut kā nemāku citātus ievietot...

[tex]

tex--- es te tinu tapakalj dienas sarunu ...tevi kadreiz nesveicina Lidla vai Aldi(vai ko tur biji minejusi) :o ..tas gan kka jociigi..mums katra kasee bliež pilnu arsenalu ar how arjū... un my darling, sweetheart utt... vienreiz saskaitijam ,ka viena kasieriite izlietoja aptuveni 7 darlingus (dažādus) katram pirceejam..bet tas vinjai izdodas ljoti organiski un vinja pat neko neteelo..vienkarsi vinjai visi ir darlingi:D

dažreiz, bet helsinkos kka'neatceros, ka lidlā vai smarketā tiktu sveicināta. Vai arī man feisā rakstīts, ka somiski nesaprotu? Bet nu sasveicināšanās vārdus pat es zinu...
s-marketā toč nesveicina un neatvadās... vnk noskenē preces no lentas un viss. periodiski jautā, vai nav tā kkādā viņu karte...

[mellene88]

Mina- es pieskaitos..pilniigi introverts..jo mazāk kāds ar mani runā jo labāk..pati nevienam virsuu nebāžos . Ar visu parsvarā apmierinata.un ja kadam liekas,, ka es tak puksteeju kko par lidostu...tad - nepuksteeju gan..bet piedalijos sarunā un tikai saliidzināju dažadas pieredzes.

[flyingcat]

O te man nāk prātā vecs kādas rus sabiedrībā zināmas dāmas (neatceros kuras) stāsts rus TV...
Atšķirīgas mentalitātes.
Bijusi japānā: pasūtījusi tēju ar cukuru.Tēju atnes, cukura nav. Kad prasa cukuru - kā nu spēj saprasties dabū aš atbildi, ka tēja jābauda lūk tāda un kacukurs to bojājot un ka nav un nebūs tā cukura - ļoooti ieturētā un pieklājīgā tonī, bet cukura ta nav.
Dāma komentē, ka zina, ka cukurs "bojā" tēju, bet nu negaršo viņai bez, bet garšo ar...
Nē, cukura, neesot... Vēlreiz atbildot pati laipnība un pieklājība.

Dāmai piegriežas un viņa vnk pasūta 'tejas vietā kafiju (ko parasti dzer bez cukura). Un, še tev, laipnā un pieklājīgā viesmīle atnes gan kafiju, gan cukurtrauku, jo, redz, pie kafijas pieņemts likt cukuru...

Atceros, kā apmulsa viesmīlis, kad tepat Rīgā mana meita pasūtīja piparmētru tēju ar pienu Acīmredzot, vienatnē pārdomājot pasūtījumu, viņš tomēr nonāca pie slēdziena, ka šitā cilvēki nedara, un atnesa parasto melno tēju ar pienu. Mēs vēl ilgi pēc tam diskutējām - vai ir labi, ka personāls domā līdzi un satraucas par tavu, viņaprāt, greizo gaumi, vai arī viņam nepieklājas to izrādīt Mana versija bija, ka ir jānes tas, kas pasūtīts, un basta. Jā, un tāpat bija, kad indieši pasūtīja citrona limonādi ar sāli Bet tur viesmīlis bija uzdevuma augstumos- viņš noprecizēja, vai tiešām, tiešām viņi tā grib, tad pateica, ka atnesīs visu sālstrauku -  lai dārgie viesi paši pieliek tik sāls, cik, viņuprāt, tajā limonādē iederas.

[Trix]

Njā. Skaidrs. Turpmāk īgni atburkšķēšu pārdevējas obligāti noburkšķētajam 'bdien' un turpināšu kultivēt riebeklīgumu un īgnumu. Nedoddies kādam laipnāk pasmaidīšu.
Starp citu ļoti labi pēc pirmā vārda var redzēt, kā cilvēks reaģē uz "drausmīgo pļāpāšanu un rindas kavēšanu". Tāda Mina ir atkožama vienā sekundē un netiek aizskarta vairāk kā ar "paldies".