Skriešana ir burvīga, ja viss ar locītavām kārtībā. Ja kāda vaina, var izrādīties par smagu, problēmas „izlīdīs” laukā. Es sāku skriet pirms 40, pāris gadus noskrēju, jau tiku pāri mokām un sāku gūt reālu baudījumu, bet tad ceļgals tā sāka sāpēt, ka kādā brīdī paiet vairs nevarēju.
Šau-u-usmīgi patīk staigāšana (kuras variācija būtu nūjošana), bet to tā regulāri var piekopt tikai, ja kaut cik brīvs režīms vai mežs pie mājām... Nu, es gan no ne-autobraucēja viedokļa, ja mašīna, tad varbūt reālāk.
Bet ja ofisa režīms un pilsēta, tad es ieteiktu vispārēju vingrošanu, kur tiek izvingrinātas visas muskuļu grupas. Pirms daudziem gadiem gāju "ārstnieciskās" vingrošanas grupā, bet tur galīgi nebija nekādi vārguļi, vecums svārstījās no 15-60, pasniedzēja – veca sporta vingrotāja, bija vnk fantastiski. Gan jau joprojām ir tādas grupas.
Un tam klāt kādu kardioslodzi. Ja ne skriešanu, tad kādu trenažieri – velo vai cross trainer (kā to latviski sauc?).
