Tas nekas, ka es vecu tēmu izvilku? Vnk šonedēļ darbā sākām apspriest šito un, lai gan principā piekrītu un zinu, ka suņu audzētāju vidū telegonijas principi tiek ievēroti bez apspriešanas, šis tas skaidrai bildei pietrūka (un Sarunu Forums izleca guglē).
Tas, kas pietrūka, ir vienkāršais skaidrojums, kāpēc šķirnes dzīvniekiem tas ir fakts, bet cilvēkiem nē. Sākām domāt.
Nu lūk un mūsu teorija ir, ka pie visa vainīga selekcija - tīršķirnes dzīvnieku pavairošana. Tā kā, lai iegūtu perfektus izstāžniekus, tiek pāroti tipiskākie šķirnes pārstāvji, kas neizslēdz inbrīdingu (tas, ka apzinīgie audzētāji brauc pēc kobeļa, lai nebūtu asinsradniecība, pa puspasauli, ir cits stāsts). Un tādā veidā DNS tiek novājināta un piepičkāta ar recesīvajiem gēniem.
Stiprākie un veselīgākie suņi mums ir kas? Pareizi, kranči, bezšķirnenieki. Savāc no vecākiem visu labāko.Tobiš dominantie gēni zeļ un plaukst. Tas, ka DNS bojājas (reparējas) nonstopā visādu apstākļu ietekmē, ir fakts. Nu un kāpēc tad lai nebūtu tā, ka tas stiprais kobelis, ticis klāt rūpīgi selekcionētajai sučkai ar pagalam nestabilo DNS un recesīvījiem gēniem genomā (ja es ap šito vietu sāku putroties, piedodiet) un HOPĀ! dominantie iebīdās recesīvo vietā (lai kā tas notiktu) un paliek uz mūžu (suņa).
Tāpat ar šķirnes zirgiem (tas piemērs ar zebrām) un baltajiem baložiem.
Visas šitās jezgas pamatā ir mērķtiecīga attiecīgās sugas tipiskāko pazīmju izskaušana, veidojot jaunas šķirnes. Jo smalkāka šķirne, jo lielākas iespējas bezšķirneniekam to sačakarēt.
Un ne jau vnm tā jānotiek, ir jābūt tiem apstākļiem, kas "palīdz" sačakarēt DNS.
Un jā - ir jābūt nenormālai apstākļu sakritībai, lai tā notiktu ar cilvēku. Nu varbūt, ja kādā n-to paaudžu blondo cilvēku salā uz laiciņu izsēdinātu tādus riktīgi veselīgus, atvainojos, melnos.
P.S. Un vispār, neņemiet vērā manu palagu. Vnk sagribējās redzēt, kā mūsu ar kolēģi muldēšana izskatās rakstītā veidā.
P.P.S. Ir varianti?
