Ar drozofilām eksperimentus veikt būtu īzī, bet par skādi jamās tak visas vienādas 
Hrenu tev īzī.

Eksperimentēja zinātnieki, lai iegūtu drozofilas ar sarkanām acīm, ņēmās pa gēniem, atklāja, kura sekvence par to atbild. Un dabūja drozofilas ar sarkanām acīm... tikai kopā ar blakusefektu - visas aplītī staigāja - kur vienai pakaļa, tur otrai galva, un tā uz riņķi. Nu tak ne vien sarkanās acis tas konkrētais DNS fragments noteica, bet vēl kādu devu uzvedības pie viena. Neir tik vienkārši tas viss.

Bet par šito, ka telegonija ir zinātniski pierādīts fakts, es tomēr iesmīkņāšu, kamēr nebūs darbības mehānisms studijā. Citādi es ar drošu sirdi varu apgalvot un zinātniski un statistiski ticami pierādīt, ka burvju mākslinieku cepurēs dzīvo truši. Statistiski pietiekams skaits burvju mākslinieku, ar savu cepuri iznāk - un trusis rokā. Atkārtojam ar nākamo burvju mākslinieku - Opā! Trusis rokā! Ņemam nēģeru burvju mākslinieku - Opacā! Atkal trusis!

Saprotu, ka skaņa var ietekmēt ūdens struktūru (un vēl šo to izskaidrojamu, lai arī diezgan mistisku), bet spermatozoīdi ar ģitāriņām pie olšūnas serenādes nedzied.