krievu laikos mūsu jautrais kolektīvs, kā jau katru piektdienu, aizšāva uz somu pirtiņu. Kurš ar otrām pusēm, kur bez. Bija mums tāds nelāgs paradums, katru nedēļu dobeigt uz lāvas. Nu jautrība sit augstu vilni, ierodas pēdējais pāris - A.kundze beidzot pierunāja savu otro pusi aizvest šamo uz kādu stundiņu, viņa tikai kādu danci un pāris reizes uz lāvas... A.Vecis vaimanā visu laiku, ka šam atpakaļ uz māju jābrauc, jo agri no rīta jāved uz medībām kaut kādi Rīgas kungi, kas viņa darbu tai brīdī pārbaudīja. Bij tad tāds paradums ar tām Rīgas kontrolēm, es teiksim, savas revīziju dāmas uz objektiem caur Igaunijas bodēm vedu.
Vien vārd sakot A.vecis ņerkst, sieva pretojās, kolektīvs vēlās kolēģei palīdzēt. Kamēr skuķi dancina A.vīru, tikmēr džeki iziet laukā, ievilkt kādu dūmu. Pēc brīža viens ieskrien atpakaļ - balts kā krīts. Pirmā doma- kāds ir pagalam. Visi metās ārā - Čerts! Tumsa visapkārt, bet skaidri var redzēt, ka no baseina ūdens rēgojās A.kunga džipa virsbūves 8-10 cm. A.vecis saķēris galvu gandrīz ģībonī, vaimanā, ka tas ir atentāts pret viņu personīgi un klaja "sazvērestība". Nē, nu skaidrs, kā diena - šī mašīna šodien uz mežu nebrauks. Bija jau arī "sazvērestība", džeki tik vien gribēja, ka nostumt to kaut kur tumsā, nav mašīnas - nav braukšanas, un vai šie bija vainīgi, ka tai tumsā izrādījās baseins? Tālāk, vēl interesantāk - A, vecis dusmās ielec svešā autiņā un aizdrāž prom, pēc mirkļa viens no puišiem kurbulē savējo un šim no pakaļas , tad vēl kāda drostaliņa paņem vagu. Viss kolektīvs paliek bez transporta. Ko mēs - ejam pie galdiem ieraut kaut ko domu veicināšanai. Kamēr sēžam pamesti, vientuļi un apspriežam situāciju, atgriežas mūsējais ar savu alpīnistu aprīkojumu un puiši sāk kaut kādas džipa iekustināšanas zemūdens manipulācijas - piesien vienu troses galu pie pirts staba otru pie džipa, pie pārējā gala viss kolektīvs, paretam iemalkojot sīvo velk to vāģi ārā. Gandrīz paveicās - nu jau aizmugurējais ritenis uz baseina malas, bet te atkal, no riteņa šams pārlec uz vāģa apakšu un ne no vietas, tik vien kā šūpojās. Kolektīvs aiziet ieraut vēl. Redzam - pa šoseju tuvojās divi braucamie - pirmajā tā draiskule, kas mūs ātrumā pameta un šai no pakaļas - Ceļamkrāns!!!! Vāks! Kur trijos naktī var dabūt ceļamkrānu, bez mobilajiem telefoniem, un izraut no gultas kādu, kas piekritīs kaut kur naktī braukt?!! Visiem žoklis nokārās. Ceļamkrāns piecās minūtēs izrāva džipu no pikantās pozīcijas, tā vadītājs izvēlējās no mūsu galda pāris grādīgo pēc savas gaumes, pateica,- ja kas, tad sauciet vēl un aizbrauca gulēt. To vajadzēja atzīmēt un visi bija pārsaluši - turpinājām pirts izpriecas un veču kolektīvs kaut ko tur darījās ap džipu un tā motoru... jebkurā gadījumā , nākošajā dienā ap pusdienas laiku džips smuki stāvēja A.veča sētā, tīrs, svaigi mazgāts un braukt spējīgs. Nu labi - 'džips baseinā - bet dabūt ceļamkrānu trijos naktī,- tā bij klase!
