vecums.... HA!

[mellene88]

šuju....uzliku youtubee Likteņdzirnas fonam... Ibio/rio..nu kāda tur šūšana  ik pa 15.min, puņķis vai asaras  :computer:
Jautājums, ar kādam dīvainībām naak jūsu vecums
Es laikam pārjūtelīga kļuvusi...a mož  pie vainas ārzemija....

Iegrābu vēl no zirņu bļodas(jā man šovakar pelēkie zirņi ar sīpoliem un speķi), kaķene lok no manas kefīra kružkas.... nē, tomēr tas būs vecums... jo lūpa raustījās arī pie jaunajiem zvaigžņu kariem,kurus dabūju skatīties kā ziemsvētku romantisko kino...:
http://www.imdb.com/title/tt2015381/

un bij jaatēlo, ka es jau neko..man tik gruzīc acī iekrita ....

[Minne]

Laikam ejot, kljuustu aizvien apmierinaataaka 

[mellene88]

Uz dullo uzlikta pleyliste no youtuubes, kas skan kamēr bakstos ar adatu, liek izdzīvot vai visu dzīvi ...
cik dīvainas lietas nāk atmiņā, kalusoties vienu vai otru skaņdarbu...liekas..pagajis aizmirsts...ne ziņas ne miņas....
bet nē, pie attiecīgo receptoru kairināšanas, nāk laukā..
vispar..es šovakar kārtējo reiz sajutu, ka patiesiibā viss ir tagad...nu nav nekadas pagātnes/nākotnes blablabla...(oky..nesuutiet mani nekur paldies...)...
klausos ķiršu lietu Noras izpildījumā un redzu sevi 40gadus atpakaļ, kad krustmāte bija jauna un smuka..kad es biju pavisam bērns un mēs nemaz nevareejām iedomāties, kas būs pēc 40gadiem... tagad klausos un esmu tur atpakaļ..ar visām sajūtām...oky..es nemaz negribu zināt cik man gadu, patiesībā ,es to arī nezinu,kamēr kāds nejautā un nesāk rēķināt...

p.s japskatās kalendaraa, kas mūnam par fāzi...labi, ka gulēt var iet ar aizpampušu feisu...

  lai forša pamošanās...

[ragana]

Līdzīgas izjūtas - aizkustinājums par ko skaistu un "gruzīC acī".
Arvien biežāka "te" un "tagad" izjūta.
Mēģinājums netiesāt.
Lielāka iecietība pret jaunatni un veciem ļaudīm.
Lielāks pofigs par ārējo un lielāka vēlēšanās sakārtot sevi no "iekšiņas".
Un vispār sajūta, ka es tā rāmi sēžu un skatos Lielo Kino.

[diddly]

 Mõrgen! Nu,mellen,šūšana ir inetelektuāla nodarbe,es to vienādiņ skandinu-rokas darbojas,un galvai vaļa.


 Kopš zināma laika,kad nomira mamma,un bērns jau teju pilngadīgs,es arī tā uz visu skatos,nu bez īpaša strjoma,jo lielās lietas ir notikušas,neko es mainīt nevaru,kaut karies augšā. Arī bez manis pasaule turpinās griezties.


 Vēl padomāju-kamēr aizgājušu cilvēku kāds piemin,atceras,par viņu runā,kko var pastāstīt,tikmēr tas cilvēks vēl ir starp mums-nu virtuāli. Bet kas pēc 3 paaudzēm?


  Jā,jūtelīgums laikam ar gadiem-nupat Bočelli koncī-pie Time to say good bye,kaucu līdzi,labi,ka tumšs bija,un puņķi varēja brīvi noslaucīt.

[danu]

mjāaa...tāds vecums...  tas jāpieņem un jāizdzīvo- līdz nākamajam. Katrs(a) atrod savu "izdzīvošanas" formulu.

 

[Emīlija]

man akal otrādi - jaunībā varēju piņņāt i pie dziesmām, i teātriem, tagad kaut kā emocijas dikti rāmākas.

[danu]

Es laikam esmu raudaļa  , mainījies vecums- mainījušās lietas (arī dziesamas))) par kurām raudu.

[Mina]

Jautājums, ar kādam dīvainībām naak jūsu vecums

Palieku arvien lielāka neraudātāja. Arvien mazāk sāk uztraukt savs un citu stulbums. Arvien mazāku sajūsmu izraisa mazi bērni (izņēmums - smieklīgas bēbju bildes internetā).

Rēķinu, ka dīvainību faktiski nav - lēnā garā pārvēršos par normālu, īgnu večiņu.

[mellene88]

daa vot... štuks jau tajā, ka es arī esmu neraudātājs..nu..po žizņi... nu neraudas man par lietām,par ko raud citi...
bet šits jau ir kkas pavisam cits... tā asara birst man nejautājot...
vakar vēl aizdomajos.... nez vai es, kaadreiz kļūšu tik patiesa, lai nebūtu jabūt - aļa gruzīC iebira...bet..ja birst  tad lai birst....
Nee, pagaidām nē.... jo negribu uzlikt parējiem rūpi..ko nu darīt tagad ar tadu bimbajošu personu...a neko jau naf jadara, bet ej nu skaidro...
jā, tā adatas kustināšana, tāds dikti meditatīvs process nav jaadomā lidz..iekšā/ārā un lai pirkstā neieduras... domas var ceļot laikā... 
Mina- es sliktā...man mazi bērni nekad nav izraisījuši sajūsmu iznjemot savējie )
diddly- nuu, es ne sevišķi tev piekriitu tajaa, ka tikmēr kamer atceramies tikmēr ,kaads te ir...kamēr Tu atcries, tikmēr Tev ir..bet savadāk... viss IR... pat ja tu vai es neko vairs neatceramies... viss ir apkaart un nekur nezuud, pat ja nav kas Atceras...nuu - nezūdamības likums...
kaa vakar likteņdzirnās Beisiks teica- zaale, ko apēd zirgs...

[flyingcat]

Man liekas, tās aizkustinājuma asaras ir kas cits nekā raudāšana. Es neraudu vispār, bet aizkustināties varu arī no multenes   Un kāpēc ne?


mellen88, baigi labi saprotu Tevi attiecībā uz bērniem Man viņi ir riebušies vienmēr, arī kad pati biju bērns. Atceros, kad manai jaunākajai māsīcai bija gadiņš, bet man attiecīgi 10- sēdējām pie galda, viņa spļāva atpakaļ pussagremotu ēdienu, bet es domāju - ak Dievs, kādas šausmas, vai tiešām cilvēki uz ko ŠĀDU parakstās labprātīgi... A savējie - neko, mīļi bet esmu meitai godīgi pateikusi, ka par mazbērniem ar pilnu atdevi sākšu interesēties tad, kad viņi runās teikumos un, rāpojot, neatstās aiz sevis sūdainu sliedi

[Anete Goba]

Ja par bimbaashanu, tad es taada esmu bjusi vienmeer. Tur man uz vecumu nekas daudz nav naacis klaat. Ja par "Kjirshu lietu", tad, kaa var neraudaat? Sevishkji, ja atceras visus tos cilveekus, kas tajaa laikaa bija jauni un sprauni.. A citaadi - lielaaks pofigs uz to, ko par mani domaa, vienaldziigas visaadas aarishkjiibas utt. Tas jau tikai labi.