interesanti laiki bija... un tās acis cilvēkiem! Vai tiešām kāds vēl grib atgriezties tajā pasaule? Patiešām, cilvēki atceras tikai to, kas bija labs, nozīmē, ka pašiem nebija neko jāplāno, jo ne no viena nekas nebija atkarīgs. Gāja uz darbu saņēma savus 90-120 rubļus, neatkarīgi no tā strādāja, vai dzina luņi. Aktivitātes bija tikai divu veidu- atrast darbu, kur mazāk jāstrādā un tikt pie labas pazīšanās - blata, kur to naudu iztērēt. Dzīvokļi piederēja valstij, tāpēc nekādu komunālo maksājumu nebija, bet praktiski nekādu remonta darbu mājās arī, maksāja liekas tikai par elektrību un gāzi(balonos). Veikalā nekā nebija, ja gribējās kādu jaunu kleitu, vilka ārā veco mammuča šujmašīnu un Rīgas modes žurnālus. Zeķes lāpīja un daži glabāja saldētavā - kāds teica, ka tad tā neirst. Nopirkt zābakus- tas bija vesels notikums. Varbūt, viss slēpjas tai faktā, ka nebija nekādas nojausmas, ka ir iespējama kaut kāda savādāka dzīve. Visi "mēdiji" ziņoja, ka dzīvojām vislabākā valstī un bija kaut kāda dīvaina laimes sajūta tai sakarā. Visi gaidīja komunisma iestāšanos, jo uz katra žoga bija rakstīts,- Mēs dzīvosim Komunismā! Bet kārtēja vienīgās partijas "sjezds" paziņoja, ka esam tikai kārtējā sociālisma attīstības etapā un par komunismu, kur nebūšot naudas un bodēs būs viss par brīvu, nebija ne vārda. Un vēl tas šoks, kad vēl krievu laikos pēkšņi izdevās uz pāris nedēļām tikt pie tēva brāļa Anglijā. Varu iedomāties savas sejas izteiksmi, jo no tā brauciena palikuši bilžuki, kur praktiski 90% - veikalu vitrīnas! Ka atrādīju mājās pārbraucot, maz kuru interesēja radu feisi, - tieši veikalu vitrīnas. Tautieši bija vieglā šokā
