Par padomju laikiem

[Ezme]

Padlaikus jau tagad atcerēties modē...cits ar labu,cits ar sliktu.Esmu īsts padlaiku produkts,tamdēļ padalīšos arī ar savām atmiņām.
Sākot ar skolu-skolotāja mazklasēs mūs grūstīja,klapēja un plēsa aiz matiem...par nepareizu sēdēšanu solā,par pļāpāšanu,par nokritušu grāmatu utt.Un spēja mums knēveļiem un arī mātei(!!!) iestāstīt,ka tiktiešām to esam pelnījuši!Spēja tak?!Es gan nekad vairs savu 1-3.klases skolotāju neesmu sveicinājusi.Pēc skolas ap 60.gadu sākumu bija jāierodas maizes veikalā un jāstāv garā rindā pēc tās.Bija periods,kad maizes nebija tik,cik gribējās!Konfektes veikalos bija apskatāmas,jo naudas nebija,par ko tās pirkt..toties ārzemju radi atsūtīja paciņā Konfekšu papīriņus,lai bērni redz un papriecājas.Dīvaina izvēle,ar ko bērnus priecināt!?Pieaugušā dzīvē nebija ne vainas,dzīves pelēcība tika nīdēta šujot,adot,pāršujot,izdomājot,pielāgojot un tādējādi ikdienu padarot raibāku.Darba jubilejas kā likts tika svinētas plaši-pilsētas vienīgajā restorānā.Salīdzinot ar ēdnīcām-tur bija ''šiki''!Ak jā -alkoholiķu un bomžu netrūka arī tajos laikos..tikai tie visi tika sabāzti pa darbavietām,lai tās cīnās ar viņiem..ja negribēja ņemt-tad tos atsūtīja ar ''izpildrakstu'' ,bija tāda labošanas darbu inspekcija,kaut kāds milicijas orgāns.
Nu jā veselu dzīves periodu jau nevar īsi pastāstīt.....ļoti daudz kā nebija,īpaši piekrītu par paketēm un kontracepciju..bet seksa gan netrūka-kas tik nenotika mūžīgajos pirts pasākumos,plašajās spartakiādēs-riktīgi tusi!.Tas,ka par to nerunāja,nenozīmē ka tā nebija.Tagad ir visā kā,netrūkst nekā...tikai īsta prieka par to vairs nava.Vai aiz vecuma,vai?

[reno]

Kad mūsu mājā pārtikas veikala vietā ierīkoja dzērienveikalu,  no skolas bija bail iet mājās -vienmēr kāds dzērājs kāpnēs gulēja, esmu naturāli pāri kāpusi. Visas kāpnes bija piečurātas, sētā pa kaktiem vaļājās. Un tas Ŗīgas centrā.
Nezinu, Trix, kur tev tāda iedoma, ka tādu cilvēku nebija. Šodien parkā uz soliņa neviens neguļ, toreiz norma.

[tex]

padlaiki ta padlaiki, ne tādi vien marasmi. Daļai vnk atmiņā palikusi skaistā jaunība, jo vnk bija jauni un pie tā visa pieraduši un nezināja, ka var arī savādāk - vnk neaizdomājās.

bet tagad kas tādu fufeli izrēķina, ka cietumā dod 1 paketi mēnesī? Tad nav ko ņirgāties un godīgi atzīt, ka nav līdzkļu, lai tās dotu, bet clv ta ieslodzīts, nevar piepelnīties un nopirkt... Uz šo jautājumu cilvēktiesību organizācijām tik tiešām vajadzētu paskatīties un sacelt haju.
Slimnīca. OK pakešu dalīšana nav ārstnieciska funkcija, bet ēdināšana arī nav - kko tomēr dod, lai tas clv pa tām dienām slimnīcā (par kurām gan no valsts, gan cilvēka $ tiek prasīta) vnk nenosprāgst badā. Vai tad tiešām būtu TIK nereāli tādas lietas kā WC papīrus, paketes, ziepes utt tomēr nodrošināt arī valsts slimnīcās?
Galu galā, vai norakstīt palagu ir lētāk kā iedot paku ar paketēm? - nu nez...

[Zazū]

Un Tu negribi?

ilgi vēl negribēsi, sāksi saņemt dāvanās visos iespējamos svētkos

Es gan paņēmu visu, jau būs nolietojies
Gribētu vēl

[Trix]

Tagad vnk ieej dušā, kad vēlies un sēdi wc, cik ilgi vēlies

Ja vari apmaksāt astronomiskos komunālos rēķinus un uzrēķinus par tiem, kas nemaksā!


Nez, kur tad tie pārējie ir dzīvojuši. Es nekādus specifiski smirdīgus cilvēkus neredzēju, visi drēbes šuva, pāršuva, lāpīja, pārlāpīja un mazgāja. Katrā pagalmā, arī pie daudzdzīvokļu mājām, veļa žuva cauru gadu. Pa miskastēm arī īpaši nemanīju rakņājamies. Nē, politbiroja smalkrajonā nedzīvoju, mani senči ir vienkārši kolhoznieki un strādnieki bez blatiem. Dzīvoju vienkāršā sīkpilsētelē.

Tagad uz soliņiem neguļ??? Reno, kur tad Tu tagad dzīvo? Es regulāri tādus redzu - Rīgas parki pilni. Stacijā uz kāpnēm regulāri smirdīgi bomži nodzertiem purniem sēž - līdz peronam nevar uzkāpt neapvemjoties. Ak, jā, es ar kājām mēdzu iet, nevis pa auto logu debesis vērot.

Vārtrūmes piemīztas šodien ir tikpat ļoti - nekas savādāks nav redzams. Toties pie Ļeņina pieminekļa pačurāt neatļāvās. Tagad pie Brīvības gan.

Mūs skolotāji nesita. Varbūt skola tāda, nezinu. Toties skolnieki neatļāvās skolotāju sūtīt uz 3 burtiem un spļaut virsū. Kaut kāda cieņa pret pieaugušajiem un elementāras uzvedības normas bija novērojamas pārsvarā.

Tas tagad tāds smalkais stils - noķēzīt visu, kas bija pirms 1991?...
Vairāk bomžu un to, kam nav reāli ko ēst, gan es atceros no 90. vidus. Un vēl ir jautājums, vai tagad pensionāram uz maizes ir vairāk. (Ja vispār ir maize). Un cik daudz cilvēku skaita centus un 5x pārskaita, ko no tās sintētiskās veikalu pārpilnības var atļauties nopirkt.

Ne viss ir tikai melns/balts.

[Anete Goba]

Ne jau visu nokjeeziit, bet to, kas tieshaam ir nokjeezaams.

[Nomade]

Tas tagad tāds smalkais stils - noķēzīt visu, kas bija pirms 1991?...

Kāpēc tad noķēzīt? Tie, kas tos laikus zina, saka kā bija.
Atceros augļu deficītu - nenormālā rindā, izstāvot mazus, zaļus banāneļus, tos tinām avīzēs, lai gatavojas. Par banāniem tāds arī bija priekšstats - mazs, zaļš un nedaudz sīvs. Un daudzus gadus vēlāk ēdu ĪSTU, GATAVU banānu - kas par smaržu un garšu! Un tad arī sapratu, kā tie padcilvēki tika čakarēti.
No Maskavas kā ciemkukuli atvedu kilogramu apelsīnu. Jūs tagad kādam iedomātos ciemkukulī apelsīnus vest????
Un tā taupīšana, taupīšana, taupīšana...., jo mums nebija blatu, ģērbu, ko veikalā varēja dabūt. Kad biju tīņa vecumā, štancētos apģērbus vairs negribēju, iemācījos šūt, adīt, tamborēt. Šis nu arī būtu tas labums no tiem laikiem, jo mani bērni nešuj un netamborē.
Rindas pēc doktordesas, pēc sviesta, pēc gaļas, pēc grāmatām, un katram ne vairāk par 1 gab. Nožēlojami, ka 3 stundas jādirn rindā pēc elementārām pirmās nepieciešamības precēm.
Kur nu vēl visa melīgā politaģitācija. Bērnībā no visas tiesas domāju, ka Ļeņins man vectētiņš, bildi karināju pie gultas, viņa miršanas dienā raudāju. Nu, kā var šitā bērnam bērnudārzā smadzenes izskalot???
Nē, tos laikus pavisam noteikti atpakaļ nekāroju.

[Luīze]

Un Tu negribi?

ilgi vēl negribēsi, sāksi saņemt dāvanās visos iespējamos svētkos

Visu labāko, kam varēju izdomāt pielietojumu, jau esmu paņēmusi. Palikušās mantas mani neuzrunā, jo kādreiz tika pirktas pirkšanas pēc nevis tāpēc, ka skaistas vai vajadzīgas.
Nē, svētkos nedāvinās, mamma tādā ziņā ir pāraudzināta.

[Murmulāde]

Tas tagad tāds smalkais stils - noķēzīt visu, kas bija pirms 1991?...

Kāpēc tad noķēzīt? Tie, kas tos laikus zina, saka kā bija.
Atceros augļu deficītu - nenormālā rindā, izstāvot mazus, zaļus banāneļus, tos tinām avīzēs, lai gatavojas. Par banāniem tāds arī bija priekšstats - mazs, zaļš un nedaudz sīvs. Un daudzus gadus vēlāk ēdu ĪSTU, GATAVU banānu - kas par smaržu un garšu! Un tad arī sapratu, kā tie padcilvēki tika čakarēti.
No Maskavas kā ciemkukuli atvedu kilogramu apelsīnu. Jūs tagad kādam iedomātos ciemkukulī apelsīnus vest????
Un tā taupīšana, taupīšana, taupīšana...., jo mums nebija blatu, ģērbu, ko veikalā varēja dabūt. Kad biju tīņa vecumā, štancētos apģērbus vairs negribēju, iemācījos šūt, adīt, tamborēt. Šis nu arī būtu tas labums no tiem laikiem, jo mani bērni nešuj un netamborē.
Rindas pēc doktordesas, pēc sviesta, pēc gaļas, pēc grāmatām, un katram ne vairāk par 1 gab. Nožēlojami, ka 3 stundas jādirn rindā pēc elementārām pirmās nepieciešamības precēm.
Kur nu vēl visa melīgā politaģitācija. Bērnībā no visas tiesas domāju, ka Ļeņins man vectētiņš, bildi karināju pie gultas, viņa miršanas dienā raudāju. Nu, kā var šitā bērnam bērnudārzā smadzenes izskalot???
Nē, tos laikus pavisam noteikti atpakaļ nekāroju.

vo vellos pa nopietno. man bija otrādi, mājās atklāti ieņirdza par iekārtu, likās jokaini, ka skolā to darīt nedrīkstēja

[Nomade]

Mājās vecāki par iekārtu daudz ko runāja, tikai to "sāli" sāku saprast, kad tuvojās 90-tie un bija dabūjama literatūra par Latviju līdz 1939. gadam.

[Luīze]

Ak jā, taupīšanas bija aktuāla. Kādreiz mamma man nopirka jaunu blūzi. Saka, lai pataupu iziešanas reizēm. Tagad vairs neatceros, vai izdevās kaut reizi uzvilkt, vai arī es izaugu ātrāk un blūze palika par mazu.
Toreiz adījām, šuvām, tamborējām. Žēl, ka zābakus nepratām uztaisīt.

Abas ar draudzeni, katrai zīdainis ratos līdzi, izstāvējām veikalā rindu pēc olām. Toreiz deva noteiktu olu skaitu vienam cilvēkam, un mēs dabūjām olas dubultā. Prieks bija liels.

[Zazū]

Par to, ka apavus neprotu taisīt - arvien vēl žēl

[Murmulāde]

Mājās vecāki par iekārtu daudz ko runāja, tikai to "sāli" sāku saprast, kad tuvojās 90-tie un bija dabūjama literatūra par Latviju līdz 1939. gadam.

mums skolā tā mēreni bija ar visu to padomju propogandu un tā. paveicās ar kalses audzinātājām. tēva māsa vienīgā no ģimenes bija pionieros bijusi, vēl tagd viņai iesauka "Pionieris" kaut pašia tuvu 70   nezinu albumus no manis neslēpa, zināju, ka opis ir bijis leģionārs un ģimenei ir nepreizie gēni:D partijā neviens nebija.
Rez biju seminārā par saskarsmes psiholoģiju vai ko tamlīdzīgu, kaut kā šakās saruna spar to, kurš mūsu bērnībā ģimnē bija galvenais, vienai kolēģei ģimenē šis jautājusm tika atrisināts vienkārši - tas,kurš partijā, tas bijis galvenais. sākumā visi domāja, ka tas joks, bet nē.

[Murmulāde]

Ak jā, taupīšanas bija aktuāla. Kādreiz mamma man nopirka jaunu blūzi. Saka, lai pataupu iziešanas reizēm. Tagad vairs neatceros, vai izdevās kaut reizi uzvilkt, vai arī es izaugu ātrāk un blūze palika par mazu.
Toreiz adījām, šuvām, tamborējām. Žēl, ka zābakus nepratām uztaisīt.

Abas ar draudzeni, katrai zīdainis ratos līdzi, izstāvējām veikalā rindu pēc olām. Toreiz deva noteiktu olu skaitu vienam cilvēkam, un mēs dabūjām olas dubultā. Prieks bija liels.

toties skolā vai b/d uzreiz varēja redzēt, kuriem vecākiem vienā un tajā paša veikalā blats vienādas importa zandalītes, vienādas ķīniešu kleitas ar savilkumu un lielu banti, tās kleitas labi "griezās"
Pārtikas veikalos atceros milzīgās piena peļķes ap piena paku statīviem. un paciņu vajadzēja kratīt, lai redzētu vai nepil, kratīšana kādreiz beidzās bēdīgi.

 

[rutta]

Nezinu, kur tik švaki jums ir bijis!
Arī vates aptiekā pietika.
Drēbes šuvu ateljē, kādas vien gribēju un izdomāju.
Zābakus arī varēja smukus pasūtīt.
Gaļas produktus pasūtījām radiniekam, kurš strādāja gaļas kombinātā un nedēļā reizi sapirka.
Tētis bieži brauca komandējumos un saveda dažādus augļus.
Vienīgi uz ārzemēm netika paceļot.
Dzērāji gan bija un ir joprojām.
Neko šausmīg sliktu par tiem laikiem nevaru teikt un arī tagad nav ne vainas.