ai , nu labi - pastāstīšu gadījumu no dzīves. bija mums te viens vecs vetārsts , vienreiz atbrauca pie mums , sēžam , iedzeram un runājam par dzīvniekiem. un tad viņš - kāāā pastāstīja par savu suni , tā man vēl ilgi neturējās mute ciet , domāju un domāju un trešā dienā sāku smieties - var jau arī tā . viņam , kā jau medniekam , dikti mīļš bīgls bijis , nu un kad šuņuks pārcēlies uz citiem medību laukiem , nav spējis tik vnk atvadīties. rezultātā aizgājējam novilkts kažoks , pats apglabāts , bet saimniekam uzšūta cepure .