Negribu jau teikt, ka viss ir slikti, bet nāksies piekrist tiem, kas saka, ka no šī projekta mums neizbēgt. Viena Mārupe neko nemainīs un viena Latvija ne tik. Neviens to ceļu apkārt nebūvēs.
Pati ideja kā tāda jau nav slikta. Lielākā problēma ir komunikācijā ar cilvēkiem, kurus viss šis skars tiešā veidā - gan tiem, kuru zemes tas šķērsos, gan tiem, kas vienkārši mitinās tuvumā. Neviens nav paskaidrojis, kā tieši tas būs. Pie kam, zinot, kā pie mums viss notiek, noteikti vispirms uzbūvēs pašu ceļu un tad veiks pasākumus, lai tas netraucē iedzīvotājiem. Protams, ka to darīs tad, kad visi jau divus gadus sūdzēsies nonstopā, ātrāk ne - ātrāk vēl var cerēt, ka nomierināsies - pieradīs.
No sava pagalma redzu Kāruma karogus. Dzīvoju centrā. Palasīju pieejamos materiālus, paskatījos bildes un sapratu, ka, lai kā viņi netaisītu to dzelzceļu pa centru - vai tunelī vai pa gaisu, es viņu tik un tā sajutīšu. Tur jau no parastā kravas vilciena rajons šūpojas. Cik saprotu, tad šis to visu tikai pastiprinās.
Ko darīt? Būsim reāli - pierast pie tās domas. Kas var pārdot savu īpašumu vai iemainīt to pret kādu, kas ir tālāk no šī projekta, to arī labāk lai dara. Skatos, te visi aizmirsuši, kā gadījās mazdārziņu teritorijai, kad vajadzēja lidostu paplašināt... Gadījās tāda īpaši sausa vasara, dārziņus vienu aiz otra piemeklēja ugunsgrēki... Cerēt, ka 90tie ir beigušies un "ar mani jau tas nenotiks" - tas ir absurdi.
Es negribu nevienu biedēt, vai pasarg Dies', likt kādam domāt, ka viņus kāds apdraud...
Just thinking...
