1-am no 50 nebija vienalga

[tex]

Vēl viens gadījiens -tikko iededzies rādītājs, bet jātaisa baigais uzrāviens pret kalnu, lai izgrieztu uz šoseju, motors jaudīgs, un pēc km auto klusi norimst ceļmalā. Tumsā. Kas noticis -nesaprot, mašīna beigta.
Es nebiju gatava šlepēt, ceļmalā atstāt nevar.Gatavojām pudeli ar benzīnu, jo aizdomas par vainu bija Tomēr izsaucām SOSus un tad izrādījās laime =kasko 1x gadā ved par velti. Atbrauca mājās mirguļojoša kā gadatirgus karuselis. Ielējām benzīnu un mašīna ierūcās kā bitīte.Kā viņai izdevās aprīt tos atlikušos litrus, nav saprotams.

pret kalnu varēja sasvērties tā, ka tas, kas bākā bija, sūknim vairs nav aizsniedzams... Uz līdzena gan vajadzēja varēt atsākt

[kvadra]

Gadījums iz manas pašas pieredzes, no tālajiem 90.tajiem. Vēlā vakarā un mellā tumsā braucu mājās ar darba auto. Degvielas lampiņa jau deg, bet man akurāt pirms mājām tāds maziņš benzīntanciņš ar tradicionāli zemām cenām, tur iebraucu uzpildīties. Pieeju pie tās operatora būdiņas - lodziņš tumšs. Mirkli pastāvu - neviens nenāk. Mēģinu pa lodziņu tai tumsā ielūrēt iekšā - redzu, ka tur kāds ir. Un izskatās, ka tas kāds nav viens, jo tās kustības viņam tādas... ko divatā izveic... Man dilemma - nu kā lai tādu procesu pārtraucu ar savu banālo vajadzību pēc benzīna... Nu labi, domāju, braukšu tagad mājās un uztankošos rīt no rīta. Otrā rītā līdz tam tanciņam kādus 200 m nedavilku  Labi, ka bija plastmasas kanniņa un auto-benzīnnieks, kas ierūcās, tiklīdz uzpildīts. Vot i dari cilvēkiem labu!