Mani mazliet sadusmo tā vārdu "brīnumu" uzlasīšanas tendence. Tāda ļoti virspusēja pieeja... Jā, gadās jau arī ar miltumaisu sisti vecāki, protams, bet - tā kā mūsu jaunkundzes tagad daudz precās ar cittautiešiem, viņiem ir bieži vien mazliet citas tradīcijas bērnu vārdu izvēlē, ne tikai iebakstīt kalendārā pie "šitas man patīk". Un tad vēl tā latviskošana...
Mums ģimenē ir Artūrs Šarls žans Pols... jocīgi? kāpēc? Nu tāpēc ka pirmais vārds ir tas, kurā bērnu sauc ikdienā, otrais ir viena vectētiņa vārds, trešais (Žans Pols) ir otrā vectētiņa vārds, kās latviskošanas rezultātā pērvērtās no Žanpola par Žanu Polu...
Ķīniešiem arīdzan pievieno pie pirmā vārda vēl dažus (garāku skaidrojumu precīzi nezinu), arī grieķiem tikai komunisti izvēlās vārdus no kalendāra, citiem ir stingras tradīcijas, un tad nu senie "jocīgie" grieķu vārdi tiek bērniem... Tā nu sanāk - "vai, kādi jocīgie vārdi"...