dzimtas koks

[Džesika]

Man viens vecāks radinieks ar to nodarbojas. Viņš arī braukā pie citiem radiem. Man vairāk nevis shēmas, bet tie stāsti patīk.

[Anete Goba]

Man arii laikam tas koks nesanaaks, jo tajaa pagastaa bazniica it kaa degusi ar visaam bazniicgraamataam, tad jau visi gali uudenii. Citur jau laikam nav iespeejams par taadiem taalaakiem senchiem uzzinaat.

[Murmulāde]

Man liekas, tas dod kkaadu speeku, droshiibu, aizmugures sajuutu, piederiibas sajuutu, vai? Var jau buut, ka taa ir tikai mana iluuzija par to, kaa man nav

savu sakņu apzināšanās. Pēc Berta Hellingera teorijas ir ļoti svarīgi zināt dzimtas saknes un vēsturi. un īpāsi skleetus skapī apzināt. Mēs nākam no pagātnes

[daddy]

phe, lapeles zīmēt... a mums laukos ir dzimtas koks, divsimtgadīgs ozols, uz kura visa dzimta čurā... nu, dzimtas vīrišķā daļa...
vo tā tik ir sajūta, bet sievietēm jau to nesaprast

[viesmiiliigs]

uzčurāt dzimtas kokam? Nice 

[Spārka]

Mums arī ir dižkoks, bet ja kāds tur čurāt iedomātos, nezinu, kas ar to personu notiktu. Tur mani pelni taps izkaisīti.

[daddy]

hihihi...zināmam dzimumam tas ir nepārvarams kārdinājums  
Tu neuzkrītoši savus vīriešus pavēro  ...un saviem pelniem varbūt citu vietiņu pieskati

[Spārka]

hihihi...zināmam dzimumam tas ir nepārvarams kārdinājums  
Tu neuzkrītoši savus vīriešus pavēro  ...un saviem pelniem varbūt citu vietiņu pieskati

Daddy, tur jau tēva pelni izkaisīti. Mums no laika gala tas koks īpašs skaitījies. Viss no attieksmes atkarīgs

[Mango]

Nedaudz ir. Lielās līnijās. Vēl jau varētu kādus mazos zariņus papētīt.
Man tas liekas vnk interesanti. Kā sauca, ar ko nodarbojās, no kuras puses nākuši utt. Vnk klausīties stāstus, īpaši vecvecāku.
Bez kādiem zemteksties un citām muļķībām par sevis izprašanu blablabla.

Internetā ir pieejamas baznīcgrāmatas. Vecā drukā. Tam vajag ļoti daudz laika. Un acis piekūst urbjoties. Vēl var doties uz Arhīvu.

[Betons]

Nepētu un negrasos pētīt. Nesaskatu jēgu. Ko ar tādu informāciju darīt? Pienaglot visu vevvectēvu portretus garāžā pie sienas, vai ?

[Mango]

Jēga tāda pati kā fotoalbumam.

[Betons]

arī fotoalbūmos es speciāli nelienu, lai apskatītu mirušos radiniekus. Jā, kaut kur viņi tur ir, bet es labprātāk pievēršos dzīvajiem.

[Mina]

Bērnībā mani tas viss ļoti interesēja, varēju atplestu muti klausīties šos radinieku nostāstus, beigās jau no galvas zināju.
Jo vecāka palieku, jo mazāk par to domāju un interesējos. Man pietiek, ka lielās līnijās zinu, no kā esmu cēlusies un ka pašos pamatos (gēnos) varu uz sevi paļauties Pārējais ir maznozīmīgi. Albumus nepētu un pa lielām šaibām vienalga, vai uz tās bildes ir veconkulis Pēteris vai veconkulis Andrejs. Pietiek, ja zinu, ka viņi ir bijuši puslīdz normāli veči, lai miers viņu pīšļiem.
Arvien mazāk gribas rakties un domāt par pagātni. Mēģinu dzīvot "te un tagad". Lai senčiem paliek viņu dzīves un tajās apgūstamās mācības, man ir gana daudz ko domāt par savējām...

[Nomade]

Vai ir kāds izmantojis dzimta.lv pakalpojumus un vai ir kādas atsauksmes?

[diddly]

 Dzimtas koks...kopš glabāju mammu,un kapu priekšniece laipni no datora nosauca "gruntē"apglabāto seņču vārdus,pa mana tēva līniju,tagad zinu,ka man arī ir "dzimtas koks"-pie pirmajiem apbedījumiem iestādīts vairāk kā 100 gadu vecs dzīvības koks,tur kapos.


 Pa laikam viena radiniece ierosina sākt pierakstīt.  Tā kā bērnībā daudz biju pie omītes,un albumos zināju visas radu tantes vārdos,tad vēl varēut paspēt kko pierakstīt,jo veco,kam pajautāt vairs gandrīz nemaz nav,pāris mammas māsīcas,pāri 80.


 Pa tēva līniju bija interesanti,kko atceros no nostāstiem,nesen atradu mammai skapī vecvectētiņa Reisepass,kur viņam pasē ierakstīta sieva un 2 bērni,ap to laiku,1870..  sievietēm nemaz savu dokumentu nebija.


 Daudz sīku liecību par senčiem var atrast,palasot senās pastkartes,kas tobrīd tika sūtītas tikpat bieži,kā šodien sms.