dzimtas koks

[reno]

ir tāds MyHeritage, laikam com

[Betons]

ir arī Nekropole, laikam lv

[mellene88]

Minne- no kā tu baidies? kas var būt pagātnē tāds, ko uzzinot, nevarētu vērst sev par labu?
baidies, ka esi adoptēta?? 

[Betons]

Minne rubī jodelmaņu labā un viņai nav laika par kokiem domāt (MHO)

[Minne]

Minne- no kā tu baidies? kas var būt pagātnē tāds, ko uzzinot, nevarētu vērst sev par labu?
baidies, ka esi adoptēta?? 

Nee, ne tas. Sho to zinot, sho to nojaushot, man laikam vnk laikam nav gribeejies baazt rokas reetaas un urkjeeties, un domaat par manu senchu liktenjiem

[/size]

Minne rubī jodelmaņu labā un viņai nav laika par kokiem domāt (MHO)

 

[mellene88]

Minne- nu nē... man domāt jebkada skaidrība par lietām sniedz atbildes. Jo vairāk tukšumu, jo vairak nepareizu vai klūdainu pieņēmumu un pārpratumu.
man arī ar mammu ir daudz nerunātu lietu un es nejautāju, jo mums nav pieņemts normaali runāties(es biju sliktā meita) ar māsu gan viņas pārspriež viskko...
tagad itkā gribētu labot pagātni, bet vairs nevaram(laikam arī baidamies), starp mums ir barjera... lai gan, nekādu nepiedotu lietu vai vecu sāpju vairs nav(man )...tomēr tieši tas, ka nav lietas izrunatas veido to sētu...
mamma nekad nav jautājusi kadēļ es darījo to vai šo... vinjai nav intereseejis mans viedoklis... tikai - es biju slikta, jo nedariiju, kā vajag, nedarīju kā viņa, vai nedarīju ka pieņemts...
vot i usjo...

[mellene88]

teikt gribēju to,ka atbilžu esamība uz jautajumu, kādēļ kāds sencīts darījo to vai sito..var sniegt skaidrojumu esošajam rezultaatam.
senču likteņiem nav jāsāp...tā ir viņu pieredze...

manas dzimtas kokus no abaam pusēm taisa citi uzņēmīgi radiņi ,es tikai pievelku ziņas par sevi
ir interesanti 

[reno]

mellen, es grāmatās ieliku -"Patiesība"
Par to, ka vajag  izrunāt

[Minne]

Jaa, mellen, tas ir tas, par ko jau teemas saakumaa rakstiiju - izzinaat saknes, lai saprastu shodienu.

[danu]

mellen- tas tikai tā- no personīgās pieredzes- runā , kamēr mamma vēl ir... Mums ar mammu bija labas attiecības- biju gudrā, izdarīgā meita,kas pati iet savu ceļu Bet! Bija dažas sensitīvi jautājumi par kurām nerunājām- nebija aktuāli (tobrīd), negribējās  sāpināt un būt sāpinātai. Tagad vairs nav kam pajautāt . Laiks iet, bet tas tukšums paliek.
Runā.

[Camma]

Laikam jau tas grābeklis bija un ir un būs, uz kā daudzi kāpj nerunājot.... Vai vienmēr vajag runāt?

[reno]

Nu, ja ir kaut kas, kas otru cilvēku tikai sāpinātu, tad gan nevajag

[Trix]

Laikam jau tas grābeklis bija un ir un būs, uz kā daudzi kāpj nerunājot.... Vai vienmēr vajag runāt?

Runājot reizēm var ne tikai uz grābekļa uzkāpt...

[ēvele]

Runāt  - ko tas dos, ja uzzināsi, ka pirms 10 gadiiem mamma pateica 1 teikumu, kuru pati pat neatceras šitādas melleņveidīgās  ir redz

[daddy]

teikt gribēju to, ka atbilžu esamība uz jautajumu, kādēļ kāds sencīts darījo to vai sito..var sniegt skaidrojumu esošajam rezultaatam.
senču likteņiem nav jāsāp...tā ir viņu pieredze...

blēņas   tās atbildes nav vairāk kā viedoklis, kā tā varēja būt, bet varēja arī nebūt... padomā, cik Tu par sevi un savējiem līdzcilvēkiem zini patiesību, kas varētu sniegt skaidrojumu esošajam rezultaatam...