Bija man diskusijas ar RNP par miskastēm - bezjēdzīgi. Esmu uzdevusi jautājumus par mājas tāmi - saprotu, kā tādas izveido, tāpēc atbildēt man pārliecinoši nevarēja. Patiesībā to cilvēku, kas ar mani diskutēja bija nedaudz žēl - kā tāds ķīlnieks - viņa saprot par ko runa, saprot, ka absurds, bet ko padarīsi.
Dzīvoju pirmajā stāvā, bija kanalizācijas avārija. Pirmais, ko darīju - skrēju pie stāvvada kaimiņiem, lai nelieto kanalizāciju, tad bildēju postu, tikai tad tīrīju. Protams, piektdienas vakars, protams, telefona futbols līdz atbrauca avārijas dienests. NP inženieris atnākt, apskatīties un sastādīt aktu varēja tikai pirmdien un tas pie nosacījuma, ka draudēju ar visiem iespējamiem sanitārajiem utt. dienestiem, jo neko nedarīt vairākas dienas līdz viņš atnāks vienkārši nevarēja. Tanī pašā vakarā uzcēlām grīdas, mazgājām un dezinficējām. Apdrošinātāja pārstāvis atnāca ātrāk par NP inženieri. It kā avārijas faktam piekrita, bet mērogus apšaubīja, starp citu, tāpat kā inženieris - visiem izsūtīju bildes, kuras varēja skatīties tikai tukšā dūšā. Morāle - tiem darbiniekiem šādas situācijas ir ikdiena, man forsmažors, tāpēc tik dažāda uztvere. Jāatrod iespēja, lai arī iesaistītiem, tas būtu forsmažors, tas uzdod paātrinājumu
