Lasu Cammas tēmas pieteikumu un man gara acīm pazibēja laiks,kad ziemas bija ziemas un vasaras bija vasaras...tagad domaaju, vai tiešam tā bija , jeb tas tikai tadēļ, ka bērnībā viss likās forši ?
no skolas liidz mājām nieka 8.kilometri. autobuss kaa jau laukos kursē, tad kad visiem viss beidzies- skolas ,darbi, darīšanas...un kā negribējās tupēt pagarinatajā grupā un šamo gaidīt...
uijjj.. ka sūrstēja ļaškas un ceļgali, kad 8 kilometri nokātoti zeķubiksēs+skolas bruncī, kartīgā vidzemes ziemā pie normalās temperatūras kkur ap -15 C vai ciktur....HA, un mājās nonācu visbiežāk kadas 20.min pirms autobusa

Un cik forši gaidīt pavasari, kad pirmais rādītājs bija kūstošie un pamazām arvien plašāki paliekošie asfalta laukumi uz ceļmalām ... ar katru dienu melnā un slapjā asvalta josla paliek plataka un platāka... tā bija pavasara gaidīšana.
un tad es spēlēju spēli- cik taalu var aiziet neuzkāpjot uz sniega

vot uz kādām domām panesos ...