Kaut kā nebiju pamanījusi šo Labvēlīgā tipa dziesmu, šobrīd ļoti iederas:
Vai tik nevaidzētu uzcelt divus rātsnamus?
Un starp abiem diviem kursēs vecais ikaruss!
Katram autobusam vajag četrus šoferus
Lai ir vismaz kāds, kas maksā valstij nodokļus!
Manuprāt mums vajadzētu otru Daugavu
Tad pa to mēs novirzītu visu transportu
Un starp abām likteņupēm kaut ko būvētu
Koridoru, vestibilu, varbūt tranšeju!
Mēs tik sēž zem pētergaiļa, cepam savas pankūkas
Pilsēta top smuka daiļa, tādas lūk tās pankūkas
Mēs tik sēž zem pētergaiļa, gailis ērglī pārvērties
Ja mūs ciena, tātad baidās, sēžam cepam BĻIN!
Izejot no manām iekšām, došu padomus,
Vajadzētu zvēru dārzam jaunus ziloņus.
Tādējādi piesaistīsim jaunus tūristus,
Nemitīgi piepaceļot visus tarifus.
Savukārt es ierosinu noslēgt debates,
Nobalsot un ātri ķerties klāt pie furšetes.
Tur mūs gaida svaigi ceptas, treknas kotletes,
Un kam paveiksies tas dabūs arī austeres!
Mēs tik sēž zem pētergaiļa, cepam savas pankūkas
Pilsēta top smuka daiļa, tādas lūk tās pankūkas
Mēs tik sēž zem pētergaiļa, gailis ērglī pārvērties
Ja mūs ciena, tātad baidās, sēžam cepam BĻIN!
Varas visatļautība daļēji ir cēlonis terorismam - kad cilvēks taisnīgumu (protams, protams arī tas ir relatīvs) nespēj panākt likumiskā ceļā, tāpēc ķeras pie ieroča. Tas nozīmē, ka viņš zaudējis jebkādas cerības.