vai jūs izmetat daudz ēdiena?

[Emīlija]

sen jau par šo prātuļoju... par sajūtām, izmetot ēdienu, kas aizstāvējies, sapelējis, savecojis... It kā nav ne bada laiki, ne krīze, ne arī kāda trauma par šo, bet - izmest ēdienu vienmēr ir tā kā skumji. Nu tas tā kā - cilvēki audzējusi, stādījuši, vākuši, pārstrādājuši... ieguldīti resursi, un es to tagad - miskastē... pašas iztŗētā nauda pat šobrīd takā paliek otrā plānā. Tas pirmais - ēdienu miskastē, nu kā nu tā...

Ir jau lietas, ko var visādi citādi pārveidot - vai to darāt? Nu, teiksim - sakaltušu baltmaizi rīvmaizē vai pudiņos... bet vecu veikala pienu pat rūgušpienā laikam jau nepārtaisīsi...

Un - cik nav lasīts "mūsmājās sildītu ēdienu neēd...". Tiešām tā vieglu roku - podā...?

[Anete Goba]

Nee, censhos eedienu neizmest, bet naakas. Ja dziivotu viena, vispaar neko nemestu aaraa. Ir trauma, ir bada laiki piedziivoti. Sevishkji beerna neapeesto naakas izmest - kaadu aizgrauztu maizes shkjeeli, riita putru neapeesto utt. Bet ledusskapii gan nav taadu lieku produktu, kas samaitaajas. Dazhreiz kaads daarzenis samaitaajas, kaada neizeesta zupa, ko domaa, ka veelaak eediis, bet beigaas tomeer jaamet aaraa.

[viesmiiliigs]

Par to sildīto sajutu vēsmu savā virzienā
Gatavo tik, cik var apēst (tas nozīmē - mazāk nekā škiet, ka gribēsies).

Pirkt pa minimumam vai nepirkt, ja nu aktūts gribulis nav uznācis.


Ja par tēmu - ko var sunim, dabū viņš (krējumi, biezpieni, zupas pārpalikumi, cīsiņi, siera miziņas utml). Veca maize - miskastē, nekādas pārstrādes rivmaizē (man viena paka iet aš četrus gadus), visādi citādi sīkumi un atlikumi - miskastē. Pieni - saturs podā, paka miskastē. Dārzeņi miskastē. Regulāri izeju cauri, salasu visādus sīkumus (burciņā 2 karotes zapte, sazin kad vārītas un neapēstas olas, interesantas krāsas iesākta svietsa paciņa, žāvgaļu krikši utt) un pa tiešo ārā. Sirdsapziņa laikam jau nemoka.

[Zazū]

Laikam neko neizmetu.
Ā nē, kopš ir bērni, izmetu galīgi, galīgi sašmurkātu ēdiena pārpalikumu, kas ir ļoti neliels (pāris tējkarotes) un tik neglīts, ka nav izmantojams ēšanai...
Ja ir sajūta, ka piena daudz iepircies, speciāli gatavoju kko, kur vairāk piena vajag. Visu, kas grasās aiziet pie rūķīšiem, iemetu saldētavā vēlākai lietošanai.
Laikam jau tā ir milzu cieņa uz ēdienu, kas ir gan ieaudzināta, gan pieredzēta...

[Antuanete]

Man arī roka parasti neceļas mest ārā ēdienu, cenšos izdomāt pielietojumus tam, kas draud sabojāties. Reizēm tomēr gadās,  bet cenšos izvairīties no ārā mešanas, cik vien iespējams. Mūsmājās gan mīl sildītu ēdienu, jo tas nozīmē, ka mājās pārnākot nav nekas jādara, tikai jāieslēdz plīts
Biežākais pārpalikumu iemesls ir pārāk entuziastiska iepirkšanās nedēļas nogalē, kā arī pēkšņa iegriba pēc kāda neparedzēta ēdiena, kas nozīmē, ka jau sagatavotais vai jau iepirktie produkti netiek laikus izlietoti.

[Pūka]

Domāju, ka labi, ja ir komposta kaudze - atliekas atkal aiziet apritē. Bet pilsētniekam - nezinu. Es kādreiz zupu, apkaltušu maizi u.c. vēl lietojamu pārtiku normāli iepakoju un liku uz plauktiņa pie atkritumu konteineriem, cilvēki savāca. Ja ir tīrā burkā vai plastmasas kastītē, kas tur slikts? Pēdējā laikā gatavošanas apjoms/atlikumi ir krietni samazinājies.

[Luīze]

Cenšos pirkt tieši tik daudz, cik varam patērēt, vai ēdamlietas, kas nesabojājas vienas dienas laikā. Ledusskapju saturu monitorēju katru dienu, šo to iemetu saldētavā, bet šo to sacepu pankūkās vai cepumos ģimenei par prieku. Ārā tiek izmestas tikai sabojājušās lietas.

[viesmiiliigs]

Man traucē apziņa, ka tajās pankūkās, cepumos vai sacepumā ir veci produkti.

[flyingcat]

Man bija grūti, kad tikko sāku dzīvot viena- bija pierasts, ka visa vajag daudz. Tagad, kad esmu piešāvusies, ārā nemetu tikpat kā neko. Labāk mazāk nopērku. Bija vajadzīgs laiks, lai pierastu, ka nevajag sapirkties uz atlaidēm utt Bet man ir vienkārši ēšanas paradumi- ledusskapī galvenokārt ir svaigi augļi un dārzeņi, varbūt kāds siers- tie tik traki nemaitājas.

[Luīze]

Man traucē apziņa, ka tajās pankūkās, cepumos vai sacepumā ir veci produkti.

Pilnīgi svaigi varbūt vairs nav, bet sabojājušies arī noteikti nē. 

[ragana]

Vecs nepaliek gandrīz nekas. Kā jau te meitenes teica - monitorings un plānošana. Bet ja nu tomēr kaut kas, tad izmetu bez žēlastības.

[Antuanete]

Man traucē apziņa, ka tajās pankūkās, cepumos vai sacepumā ir veci produkti.

Teiksim, saskābis piens ir skābpiena produkts, nevis vecs piens Un, protams, sapelējušus vai kā citādi bīstamus produktus es arī nemēģinu izmantot, bet gan tādus, kas savā sākotnējā formā vairs nešķiet pievilcīgi ēšanai, bet kaut kur iecepti aiziet uz urrā.

[Zazū]

Vai apkaltis siers ir vecs?
Vai pārgatavojies banāns ir vecs?
Utt...

[viesmiiliigs]

Apkaltis un sakaltis tā, ka sit pret galdu un klaudz - jā ir vecs.
Pārgatavojies banāns ir mafins. Bet pārgatavojies līdz brūni krēmigai konsistencei - vecs un neēdams. Tikpat labi var arī iedauzīta ābola brūni palikušos pleķus gardi apēst vai pārstrādāt.


Atceros, ka Rude, kā paŗtikas tehnoloģe, ja apreizi atceros, kotletes lietoja tikai cik tur īsi lauku pēc pagatavošanas, jo peč tam sākoties pipec process un ballīte visādām sliktām baktērijām.

[Zazū]

Nu neēdu es visādus pelējumus, civilizācijas un ballītes - līdz tam nepieļauju nonākt produktiem
Bet par kaltēto sieru. Mana vecāmāte kaltēja sieru kubiņos vai stienīšos speciāli - viņai patika grauzt tādu - esot kā končas... man negaršoja un nesapratu, kur tur konča