Literāti! Atšifrējiet, lūdzu - kur un kas tas bija?

[Trix]

Pļāpāju ar vīru un par runas tēmu atcerējos, ka padlaikos (ap gadu 80.+) lasīju literāru ... da pat nezinu, kā nosaukt.
Neliels stāstiņš, uzrakstīts kādos 5-6 veidos, parodējot latviešu rakstniekus, maksimāli imitējot viņu stilu. Atceros, ka viens bija Egila Lukjanska imitācija, ar pieminētu balto blūzīti, podziņām, viens bija Dagnijas Zigmontes imitācija. Pārējos neatceros.
Smalki tas parodēto stils bija uzķerts, sabiezināts, protams, bet labs.


Nav miera. Kas tas bija?
Grāmata? Žurnāls? Ticamāk, grāmata. Regīna Ezera? Varbūt, varbūt ne. Drīzāk ne.


Ir kādam atmiņā? Ar šitik trūcīgu plīvuratmiņu pat googlē nav, ko darīt...

[lumbergs]

ceru , ka kāc atcerēsies ! būtu interesanti palasīt ! izklausās labi !

[Spārka]

Viens tāds bija "Karogā" par pasaku "Dēls iet pasaulē".

[Trix]

Iespējams, tas pats. Varbūt atceries autoru?
Gan jau vēl kaut kur ir bijis publicēts, jo Karogi man bieži pretī neskrēja, lai gan lasīju visu, ko varēju atrast.
Tagad atrast tos stāstiņus laikam nereāli. Karogu krājumu man nav.

[Spārka]

Viktors Lagzdiņš "Zili zaļā" 1986. - izlase (stāsts "Trešais" un parodijas "Dēls iet pasaulē" )

[Trix]

Nu Tu iri enciklopēdija. Apbrīnoju!
Paldiess!

[Spārka]

To pēdējo jau es, protams, iegūglēju, bet nosaukumu pareizi biju atminējusies. Cerams, ka būs domātais

[flyingcat]

Lukjanski man grūti atzīt par parodēšanas vērtu...Sorokinam iekš "Голубое сало" bija ģeniālas krievu klasiķu parodijas. Par tām es viņam daudz ko piedevu

[Trix]

Spārka - ir, - pēc vāka atceros, ka esmu lasījusi. Nosaukums arī "rings the bell", pat kaut kādi mikroskopiski fragmenti uzpeld.

Te ir klasiskais gadījums - pasaki man, kā sauc to verķi, un tad es pateikšu "jā, tieši tā, to jau es zināju!"

flyingcat - Potams, ir daudz zelta tīrradņu krievu literatūrā, taču šoreiz runa ir par _latviešu_ literātiem. Un neba man zināms, kālabad autors izvēlējies tieši Lukjanski kā parodijas subjektu.

[Samotrākes Nīke]

IMHO, Lukjanski vienk nav grūti noparodēt    Labprāt tās parodijas izlasītu   

[kuulaps]

Varbūt man arī palīdzēsit? Skolas laikos kaut kur nejauši uzdūros fragmentam no lielāka darba. Man nez kādēļ liekas, ka Ezeras. Sākas ar to, ka ir meitenei izlaidums, uz kuru viņu neviens neatnāk apsveikt - ir tikai obligātais pušķītis no jaunākās klases. Mājās izrādās, ka mamma ir sagādājusi retas rozes, bet, tā kā darbos raujas un meitu audzina viena, aiz noguruma bija aizmigusi un meitas izlaidumu nogulējusi. Meita bija riktīgi nikna. Ja pareizi atceros, pēc tam devās kaut kādā ekskursijā. Gribu izlasīt visu, bet nepiefiksēju ne autoru, ne nosaukumu, un tā jau gadus pārdesmit meklēju... Būšu pateicīga par norādēm.

[Trix]

Meitene vārdā Astrīda.
Ezera tā nav.
Skolas obligātā literatūra.
Zinu to stāstu, jāparokas pa smadzenēm.

[kuulaps]

Astrīdā, jā noteikti Man likās, ka es to kaut kādā vecāko klašu literatūras grāmatā lasīju. Bet toreiz tās mācību grāmatas mainījās tik bieži, ka tā arī līdz tam stāstam netiku. Un tā mokos..

[Trix]

Tieši tā, skolā. Mums to ap gadu 85.-88. kaut kad stūma galvā. Bāzes problēma ne tikdaudz tā aizmigusī māte, cik tas, ka izlaiduma laikā meitene aizgāja un nospēra kaimiņam no siltumnīcas rozes, ko no rīta aiznesa atpakaļ, izņemot vienu, kas bija pie kleitas.

Ja pareizi atceros, vai tik šis nebija no daudzmaz jaunās literatūras (bet ne no komplekta Repše, Kalpiņa un vēl divas, kas parādījās astoņdesmito beigās. Viņas daudz asāk rakstīja.)

Padlaikos grāmatas gan nemainījās gadiem.
Iespējams, arī kaut kad vēlākos gados  tas stāsts ir bijis programmā - tāda iespēja par morāli parunāt. .

Tagad garām lido, bet ne autore, ne nosaukums neizsēžas.
Kad atleks, uzrakstīšu (ja kāds ar labāku atmiņu nebūs pirmais)

[kuulaps]

Es 1986. tikai sāku iet skolā, tā ka  tieši uz grāmatu maiņu trāpījos Momentu, ka viņa rozes zaga, es neatceros. Bet es tikai fragmentu izlasīju... Būšu patiesi priecīga par info!