Fjuk... labi ,ka man tadas reklamas nav jāskatās... komentārus nelasiiju(atzīstos) plakātam uzmetu aci, neko manī šams neiekustināja.
Varbūt tādēļ, ka man bija ļõti labs tētis (ir arī tagad , bet es esmu prom un viņam jau daudz gadu)... nagus vinjam nelakoju..bet viņš bija nolakojis man ,kad mamma laikam jau atkal bija slimnīcā un mēs varējām darīt ko gribam... nekad netika atteicis nevienu no manām itkā muļķīgajām idejām, pēdējā brīdī palidzējis gatavot karnevālam tērpus (nejau šuut vai tamboreet, bet lampinjas saskruuvēt matu žāvējamajā paratā ,jo man vajadzeeja piem.citplanētiet tēlot)..
nekad netika pacēlis balsi, bet es dzirdēju katru vinja vārdu, ko viņš teica, pat situācijās,kad mamma maini meta laukā no mājas un zibeņus šķildama nēsājās.
pats galvenais..es uz vinju varēju paļauties- vienmēr.
tagad ,manam bērnam arī ir labs tētis... bet man vinjam dažreiz ir šis tas jāaizrāda, jo vinjam pieredze bērnības cita- viņš savulaik ir nodots un pamests no vecāku puses un tas tomēr brīžam izlien ikdienas saskarsmē ar bērnu.