Eh, alex, alex...
Ja jau tās sievietes varētu atļauties būt vājas, nebūt visu varošas un visu darošas...
Diemžēl sievietei ir zemāks pofigisma slieksnis - viņa ātrāk sāk domāt par to, kā dzīvot, izdzīvot un nodrošināt savus bērnus, kamēr vīrietim joprojām ir pofig - kaut kāda nauda aliņam ir, gan sieva ēst uztaisīs. Zeķes vēl nelūst, pofig, gan sieva izmazgās. Elektrībai naudas nav, pofig, kad atslēgs, tad risinās problēmu. Bet sieviete dara. Jo bērni grib ēst šodien.
Un tā nu vīrietis izlaižas, jo viņš neredz, kā ir, kad ir di@sā. Jo līdz di@sai sieviete ģimeni nenolaidīs.
Vēsturiski. Kopš laikiem, kad cilti uzturēja sievietes - ar saknītēm, ogām un ķirzakām. Kamēr cēlais ērglis meklēja mamutu - ko ne vienmēr atrada. Bet tikmēr klusiņām sievietes uzvārīja strebekli no lapām un bumbuļiem, piebēra pulverīti un sliekas. Un visi izdzīvoja līdz nākamajam mamutam. Mamutu, protams, pamanīja visi, kamēr klusās rūpes par to, lai ir kam to mamutu ēst un cilti turpināt, reāli nemana neviens.
Čem otļičajetsja džentļmen ot dami?
U džentļmena na šeje galstuk.
U dami na šeje dom, ģeķi... i džentļmen s galstukom.
[Sorry, nav spēka meklēt uz klavieres neesošos krievu burtus.]