Ak, visu palaidu garām... bet pielikšu savas 5 kapeikas: no kurienes vispār ir tas priekšstats, ka ir bijis tāds zelta laikmets, kad sievietes bija vājas, nevarīgas un aprūpētas? Vai tas bija tad, kad viņas dzemdēja pa 10 bērniem un starplaikos strādāja lauku darbus? Vai tad, kad sievietēm nebija nekādu tiesību, ne izglītības, ne īpašuma, tad gan ģimenēs bija viss kārtībā? Tad jau talibu Afganistāna ir ideāls modelis, kurā sievietes beidzot ir laimīgas?
Tikai Latvijā tā nekad nav bijis, pat, ja mēs pieņemtu, ka tā ir labi. Latviešiem nav sievietes noniecināšanas tradīcijas, un sievietes nav tās nīkulīgās cacas, kuras attēlo sieviešu žurnāli rakstos par tēmu: "Kā dabūt bagātu vīru un katru gadu pa kažokam". Lai būtu par sievieti, vienmēr ir bijis vajadzīgs spēks, izturība un uzņēmība. Ja vīriešiem šīs īpašības ir zudušas, tas nenozīmē, ka tagad arī sievietēm tās būtu jāzaudē, lai iestātos laime. Iznīcība tad iestāsies, vot!
