Nekad nelamājos, jo neprotu, neredzu arī nevienu, kas apkārtnē lamātos, tā ka nav pieredzes.
Nāra, a ko tu saki, ja, piemēram, tu jau kavē darbu, veiksmīgi esi tikusi ārā pa dzīvokļa durvīm ar miskastes maisu, kas pa ceļam jāizmet konteinerā, un tev tas maiss izšļūk no rokām, noripo pa trepēm un visi mēsli izkaisās, tātad jāslēdz atkal durvis vaļā, jāmeklē slota un jāvāc kopā, jo nevar tak koplietošanas trepēs tādu šmuci atstāt līdz vakaram? Vai tiešām tikai "ak man' dieniņ!" 
Es tādās reizēs lamājos rupji svešvalodās - pārsvarā krievu un angļu. Nenāk man prātā neviens īss latviski lamuvārds, ko šādās reizēs varētu izspļaut un dvēseli atvieglot. Kamēr to "sasodīts" vai "velns parāvis" izrunāsi, jau dusmas pārgājušas [size=78%] [/size]
Tas, ka es šādā situācijā pārskaitītu visu lamuvārdu krājumu, katram skaidrs.
Bet par vākšanu: it depends, cik Ļooooooti steidzies... Ja neviens neredzētu, ka draza mana, un tiešām briesmīgi steigtos, moš i atstātu līdz vakaram un, ja satiktu sētnieku, sašutušā toņkārtā garām skrienot pasūdzētos, ka kāds cūka pie mana stāva nu jau ne tikai atstāj maisu kāpņu telpā (raksturīgi otras nācijas pārstāvjiem Imantā), bet izkaisījis mēslus pa visām kāpnēm, vot maita!
Vrb i nebūtu vairs jāvāc
un to var darīt tikai tad, ja tajos atkritumos nav kkas ar vārdu uzvārdu un adresi iekšā, bet es tādas lietas miskastē pa tiešo nemetu
