Nu man arī gadījušies piedzīvojumi ar misenēm, vienu jau aprakstīju joku sad.pie konkursa kā smirdīgu miskastes maisu Jāņos netīšām atvedām mājās un nolikām galvgalī. Bija ne tik sen gad.kā sasodīto automātisko darbību sekas, kad Rimītī gribēju turpat miskastes bundulī pie kasēm čeku izmest, bet sanāca otrādāk, - miskastē iemetu maku, bet čeku iebāzu somiņā, labi ka vīrs bija blakus un to pamanīja. Bet pasen atpakaļ uz vieniem Z-svētkiem, kas bija paredzētas svinēt kuplā radu pulkā un līdz ar to -sarūpētām daudz dāvanām - lai vieglāk tās būtu aiznest līdz mašīnai, saliku lielā melnā (jaunā, protams) miskastes maisā. Neilgi pirms braukšanas ciemos palūdzu dēlam iznest miskasti, viņš, neko nejauzdams, paķēra līdzi arī otru miskastes maisu, kas bija koridorā pie durvīm nolikts un kurā bija dāvanas. Kad bija jābrauc prom, nekur nevarēju atrast dāvanu maisu, tā nu visi sākām meklēt pa māju, kamēr iedomājos dēlam pajautāt, cik miskastes maisus viņš iznesis. Tā nu nācās doties uz atkritumu konteineru un ķeksēt laukā dāvanu maisu, kas pašā virspusē bija un netraumēts, par laimi. Labi, ka mums bija savs pagalms un savs atkritumu konteiners, citādi dāvanu maisam pa to laiku protams, kājas būtu pieaugušas.
