sapņi, tie, kas miegā.

[Trix]

Nespīd! Viens vīrs jau ir, šim pašam vecā sieva dzīvāka par dzīvu. Aber bagāti atraitņi nav redzēti, apkārt ganāmies, kur nu vēl no šiem laisties...

Sākumā mēs ar kaut kādiem ļaužiem, ko it kā pazinu, bet ne no reālajiem, inspicējām vienu pusuzbūvētu vasarnīcu (to vietu un akmens ēku es kaut kādos desmit sapņos esmu redzējusi) - būvēt tālāk vai ne. Tad paskatoties kadus metrus 50 aiz mājas, ieraudzījām tās lidojošās vardes un pāri laukam, žogiem un pļavām laidāmies prom. Vēl varēja redzēt skrienošus cilvēkus tālāk uz lauka, kāds pussimts vai vairāk.
Tas apzīmējums "vardes" arī relatīvs - tādas kā plakanas biezas trijstūrvaida rajas bez astes, tikai lielas, ap 3 m "spārnu" pletums, apspalvojums kā "plīša" mantiņām. Bija sen tādas porainas gumijas mantiņas, kam pielīmēti sīki matiņi, tādi 2 mm garumā, - dzelteni, pūkaini ezīši ap 1984. gadu bija ar pumpiņām adatu vietā, ja kāds atceras. "Vardēm" tie sari proporcionāli lielāki. Vispār viņas bija no citām planētām. Beigās garām aizlidoja, jo tie, kas bēga, parāva sāņus un uz klintīm sarāpās. Tālāk bēgt nebija kur, jo aiz klinšu joslas upe. Nu tur pieslēdzās varžu otrā rota - tādi gari pelēki vertikāli cilvēkveida radījumi, arī pūkaini, kas mācēja vertikāli pacelties. Bail gan nebija, drīzāk interese.
Pirmajam cilvēkam uz klints kaut ko pajautāja, šis izrieza bicepsus, ka esot no specnaza, cilvēkveida monolīts vairāk neko nejautāja. Es sēdēju kādus 2 metrus no tā džeka. Kā cilvēkveida monolīts pagriezās pret mani, tā nostrādāja pašaizsardzības instinkts un es paziņoju, ka esmu tā džeka sieviete... [vot, prodžnaja škura! ] Bet tajā sapnī man nebija ne vīra, ne bērnu, brīvs sievišķis, tā teikt
Un tad mani sīči uztrobelēja...

Man vispār kolorīti sižeti rādās - gari, loģiski, toč gatavs video. Klusais sapnis - ja varētu ierakstīt kaut kādā sapņu uztvērējdiskā...

[Mangusts]

Trix, iespaidīgi!
Turpinājumos šķiet nesapņoju, lai gan kas zina, jo reizēm sapņos zinu, ka konkrētajā vietā esmu bijusi. Un, ja sapni grūti atcerēties nomodā, krītot snaudā, to atkal var atsaukt atmiņā.

[Džesika]

Man vispār kolorīti sižeti rādās - gari, loģiski, toč gatavs video.

Man arī ir interesanti sapņi, bet šādas fantastiskas būtnes gan es neredzu. Toties nesen sapnī redzēju literāru tēlu - Dorianu Greju, kurš bija kāds mans paziņa. Tāds kaleidoskopa attēls bija izveidojies, samiksējot manus priekšstatus par šo paziņu un pēdējā laikā bieži pieminēto pavisam citu Greju.

[Trix]

Oi, da visus labumus neuzskaitīt.

Kādam ir bijis sapnis sapnī - pamosties no sapņa..., un pēc brīža pamosties īstajā relitātē?

[Mangusts]

Jap, šādi ir bijis - it kā pamosties, bet izrādās joprojām sapnī. Pat vairākas reize pēc kārtas un tad paliek nedaudz neomulīgi. Tāpat ir bijis, ka sapnī nepatīkamā/bīstamā situācijā apjaušu - tas tikai sapnis.

[Mangusts]

Vēl ir daudz sapņu par peldēšanu, vēl vairāk par peldvietas meklēšanu, bet galu galā līdz peldēšanai netiekot. Droši vien tam ir kāds skaidrojums, ne tikai tas, ka ūdens un peldēt (lasi - plunčāties) man ļoti patīk. Iespējams, peldēšana pēdējā laikā aizvieto lidošanu.

[Lilith]

Esmu dzirdējusi, ka tie, kas lieto HTP5, redzot spilgtus sapņus. Neesmu izmēģinājusi, jo man tāpat labi rādās.

P.S. Nezinu, vai Latvijā šo laimes 'food suppliment' pārdod.

[lumbergs]

un pietiekami daudz sapņu par tualetes meklēšanu 

[Broms]

Vissūdīgākā sajūta ir bijusi tad, kad saprotu, ka sapņoju, pat murgoju. Saprotu arī to, ka atliek vien pamosties un murgs būs beidzies. Bet pamosties nesanāk. Murgs nelaiž vaļā.
Pāris reizes ir tas viss ir bijis kopā ar sajūtu, ka nespēju pakustēties. Fakaina sajūta nepamet arī kādu brīdi pēc pamošanās.

[Broms]

Reiz pamostoties pašam sanāca smiekli par savām darbībām.
Sapņoju, ka nez kāpēc ar vienu aci neredzu. Vicinu roku gar seju -redzu. Aiztaisu vienu aci - neredzu. Otra ta atvērta. Nu ibio...
Kad attapos/pamodos/, tiešām vicināju sev gar seju roku, bet ar vienu aci redzēju tāpēc, ka otrai bija spilvens priekšā 

[Minne]

Pagaajshnakt speciaali par godu Eeveliinai gribeeju paarbaudiit, vai tieshaam neblefoju un speeju sapnjos lidot. Paceelos, lidinaajos, viss notika, bet vinja jau taapat laikam neticees

[flyingcat]

Šonakt pret rītu sapņoju, ka stāvu bezgalgarā rindā pēc izlejamā šņabja, un, kad rinda gandrīz klāt, šiem atnāk ieņēmumu dienesta pārbaude, un rinda uzkaras. Es tomēr projām neeju, pacietīgi stāvu un vēl visiem skaidroju, ka tik jāpaciešas, un viss būs. Un pa burzmu man nosper bleķa krūzīti, kurā plānots to šņabi ieliet! Piedevām pie visa, šņabis nav man, bet kaut kādam vecim, kurs pats vis rindā nestāv, bet gaida, kad es atnesīšu!
Vai man jāsaka, ka ar reālo dzīvi nekāda sakara?

[diddly]

 klasika-meklēt tualeti. Bieži tā ir publiska,ar izlauztām durtiņām,netīra,man nav kur paslēpties utt.
           plika sabiedrībā,uz ielas,pasākumā
           mēdz pa retam būt kādam maigam brūgānam,nepazīstamam,bet līdz sexim nenonāk
           zvanīšana ar mobilo-neizdodas-ir bijis keramikas mobilais,kam nespiežas pogas,numuru nevar sastādīt,nedarbojas kontaktu katalogs


  Kad pirms gadiem 10 biju klāt savas kaķenītes iemidzināšanā,atkārtojās pēc tam sapņi,ka viņa man saskrāpē rokas(ko nekad nebija darījusi)un sapnī tas viss ar sāpēm kopā.


   Ir bijuši dīvaini sapņi,ka satieku kādu pazīstamu cilveku,sapnī pat pabrīnos,un nākamajā dienā IRLā arī šo satieku,par ko vēl vairāk brīnījos.


   

[diddly]

 Lidojusi arī esmu. Parasti tā planējoši. Ir arī ar ieskrējienu,palecoties. Planē,tad atsperies no zemes un atkal kādu gabaliņu. Pāri autobānim planēju. Virs kokiem,ar tādu apzināti baudošu sajūtu,sapnī nodomāju,cik fooorši
Kāds man par lidosanu sapnī teica,ka dvēsele esot nesaskaņā ar ķermeni,un mēginot atbrīvoties no nepatīkamā. Fvz,kā ir īstenība.

[mellene88]

Kāds man par lidosanu sapnī teica,ka dvēsele esot nesaskaņā ar ķermeni,un mēginot atbrīvoties no nepatīkamā.
  no no no ...tā nevar būt  nav tiesa.

Minne- tu neesi taalu, tev pat ūdens nebūs jāšķērso  ,atlido pie manis nākamnakt un parauj mani uz augšu  mož man vajag tikai kādu kas pagrūž?
tikai..kaa atradīsi mani?kas zin kur blandīšos, jo šonakt biju LV, darbā stājos, savā(stāmerienā) pilī, kur jau izradījās ir visi..gan mani skolasbiedri, gan radinji, gan skolotaji un visi tur kko strādā...tad nu man bija jātrod kaads kurš pieņemtu arī mani..Tik ideāla vieta  es taču varēju tik smalki no pils torņa nolaisties