Kāpēc ne, ja ir radiņi, kas tak neies māsīcu/māsu tiesā sūdzēt. Ja pieprasīs vai iesūdzēs, tad galu galā viņiem viņu daļu atdos, ja nē- tad plāns būs izdevies

un kāpēc ne, ja izskatās, ka viņai tas var arī izdoties?
Nav jau teikts, ka safabricējusi. Tas jānoskaidro, kas īsti ir ar to testamentu. Var jau gadīties, ka nāves bailēs, slimam un ar demenci u.t.t tantukam vēl dzīvam esot tiešām ir atstiepusi blatno (vai vnk pofigistisku0 notāru un 2 savus draugus par lieciniekiem un likusi parakstīt... un ja tantiņa tāda pati "mīļā miera" un "labo attiecību" piekritēja, tad gan jau parakstītos arī...
Būtu jāuzzina par to testamentu. kas un kā. Tajā pašā vēstnesī vai tik nav jābūt arī nolasīšanas datumiem un kurš notārs u.t.t? Ja nē, tad nav TIK dārgi, lai savs notārs apskatās.
Ja nekādas lietas vēl nav, vnk pieteikties uz likumīgo un viss. Tad jau redzēs, vai atskries tā māsīca ar savu testamentu, vai nē.
Kad būs redzams, ar ko darīšana, tad arī varēsi domāt, ko tālāk. One step at a time. Testamentu var arī tiesā apstrīdēt (advokāts ir dārgāks, bet kas ir daži simti, ja runa par tūkstošiem vai pat desmitiem tūkstošu), it sevišķi, ja rakstīts mājas kārtībā vai ļoti īsi pirms nāves. Vai tantiņa visu laiku pirms nāves vispār bija spējīga parakstīties (gadās, ka ļoti veciem clv labu laiku rokas neklausa vai raustās vai tml.)?, aber, ja tur paraksts ar līganām līnijām...

maz kas...
Bet mīļo mieru gan atmet - tādus ļautiņus vnm apčakarē un kāpēc ne, ja ļauj...