Padomju laika mantojums ir visi ļauži, kam tagad ir 45+. Nu tad es varu savam klientam rūkt virsū? Kā tipisku padomijas vecāku tipisks produkts. Jopc. Nu nevaru. Ij neatļaujos, ij negribu.
Kaut kāda doma ir iekš reno teksta par situācijas kontroli. Bet te man velkas paralēles ar skolotājiem. Pie vieniem sīkie klausās pavērtu muti un neatļaujas izlēcienus, pie otriem ārdās, ko spēj. Ir personības, kas ir līderi un ir, kas nav un nebūs. Tiktāl normāli. Bet tālāk? Autoritātes nav? Nekas! Aizstājam trūkstošās īpašības ar zeku stilu! Kas rupjāk ķērc un vairāk pazemo, tas lielāks šiška!
Kāpēc autoritātes nav? Kādreiz bija, - pirms 100 gadiem dakteris až dieva vietā bija - ar laiku izzuda. Vai nu cilvēki kļuva gudrāki un informētāki, vai ārsti glupāki. Baidos, ka abējādi.
Kādreiz ārsti bija izglītotā inteliģence. Saprotu, protams, ka izsūtīšana utt. ir darījusi savu, bet ārsti diezgan daudzi ir no tās izšmaukuši [gana lasīts ārstu atmiņās], jo kādam jau bija jāārstē arī krievi. Tad jau citas profesijas ir vairāk izretinātas.
Tātad nonākam pie tā, ka mediķi, kas parasti tomēr ir dinastijās, tātad bērni ir apmēram vecāku inteliģences līmenī, ir no inteliģentākās sabiedrības daļas. Atšķirībā no kāju lauzušas slaucējas ar sifilisu.
Ineshuks norādīja, ka abas puses ir neiecietīgas un tā viss iet pa apli.
Kuram pirmajam būtu jāmaina attieksme? Slaucējai ar IQ=10? Vai ārstam? Kam IQ un inteliģence, kā pierāda izvedums, ir par kārtu augstāka?
Diemžēl arī augstprātība turpat.
"Mācījušies 10 gadus" tiek karināts kā karogs. Bet es uz jautājumu "kā šī slimība rodas?" iegūstu atbildi "nav zināms, bet tabletes būs jādzer līdz nāvei". Nu nav man uzticības šādiem tekstiem. IMHO tas ir tāpat kā rokaspulkstenim uzklapēt ar cirvi - sakratīsies un kādu laiku ies... līdz iesprūdīs kaut kas cits no sitiena.
Toties atliek man kaut ko pajautāt vai pieminēt internetu, kad var uzzināt daudz interesanta gan par šo informācijas avotu (no kura paši mediķi vāc info, profesori savos rakstos atsaucas aizvien biežāk uz to pašu pubmed utt.), gan par sevi.
P.S. Kā jau teicu, ir darvas mucā arī medus.
Un nē, es neeju ar degunu gaisā un ne labdien, ne sveiki. Es eju, kad gribu kaut ko zināt, un eju atvērta. Turklāt nejūtos vainīga, ka mans organisms ļoti akūti reaģē uz jebkādu mediestādi.
Eh. Ne velti Mozus savu tautu 40 gadus pa tuksnesi vazāja.
