Zobu feja man pagriezusi muguru - mana zobārste ir izgaisusi, notinusies, sākusi jaunu dzīvi bez saviem vecajiem pacientiem ...
Vienu vakaru sapratu, ka ir vsjo un aizdevos uz Dzirciema ielu pie dežūrārsta ... Uztaisīju retgenu, protams, ka iekaisums ... gudrības zobam un vienam, kas no nekā sabūvēts pa jaunam (abi cīši blakus). Tika nolemts, ka tas gudrības zobs "jānahrinezē", bet to otru vēl pavērosim ... Tagad nesaprotu - cik ilgi vērot? Sāp maita ... lai gan, kurš var pateikt vai sāp tas zobs vai smagana, kas zaudējusi gana lielu zobu ...
Pagaidām skaloju ar sālsūdeni un dzeru ibumetīnu, kā tika ieteikts ...
Skaidrs ir viens - ja atkal aizdošos uz turieni, tad izraus arī to īpaši uztjūnēto zobu
Lai gan, taisnības labad jāsaka, ka dakteris ir foršs un augustā cik spēja, tik saglāba to manu īpašo pusszobu - kas nozīmē, ka nav .... ka tik izraut ....
Vēl jau tas, ka saistībā ar vīrusu, imunitāte arī zemāka kā citkārt ... Varbūt tas ietekmē dzīšanas procesu ...
Bet kas ir tā mēraukla, lai saprastu - viss, ir par ilgu ... ?
