Tikko sapriecajos par visādiem sīkumiem un kā parasti sāku rakāties sevī.
Man gandrīz parliecinoši domājas, ka apkartējie...nu tie,kas no manis talak par 10.metriem.domā,ka es kaķšīga zilzeķe, nopietna tamborētaja, bubinoša majsaimniece
es nez... es priecajos par kkādiem sīkumiem un viņi liek man justies labi un pozitiivi.. taipat laikā nu neviens pat nenojauš,ka es par kko priecājos..tas tads iekšējs stavoklis, kad kkas dara mani priecīgu un pozitīvu.
piemeram tikko izlasiju par puisi, paziņu,kurs baigais malacis tiaki pirms pusgada pārcelās uz citu pilsetu, tagad jau nodibinajis latviešu biedrību, notiek pasakumi, tusini... nu trakoti forši
miskastes vedējmašina izveda stiklus+skārdu...kkas aizbira garām ...izlēca šoferīc paķēra liekšķeri un saslaucīja , tak nobučot viņu gribas, jo 20 citi iepriekšējie pat neskatas kur ko gāž un ber .un man tāds prieks par šo vienu
taipat laikā ...kā mani besī FB jociņi..kur kads nofilmējis kkadu figņu un tad laik pa laikam tauta izvelk un komentē- kā nosmējos, ka pārrēcos utt... nudien gribas uzrakstiit
nu KAS tur smieklīgs???
tā..tikko rakstot izdomāju...smiekli un prieks nav sinonīmi.
ja es nesmejos , tas nenozīme,ka nepriecājos....
ka ar jums?
par ko smejat, par ko priecājaties?
