kopdzīves likums

[viesmiiliigs]

Ja vien nav pēkšņa nāve un bērni vairāki - visu, ka sir nekustams, laicīgi pārrakstīt pēc piederības.

[Spārka]

laicīgi pārrakstīt pēc piederības.

Man tas liekas netaisni un manas izlemšanas tiesības ierobežojoši.

[tex]

Ja vien nav pēkšņa nāve un bērni vairāki - visu, ka sir nekustams, laicīgi pārrakstīt pēc piederības.

nav TIK vnk. Var izdoties, bet ir nianses. To pašu dāvinājumu citi var apstrīdēt...
Pirkšanu/p\ārdošanu visgrūtāk apstrīdēt, bet nodokļi un nodevas nebūs mazi... un ja cits bērns konkrēti kašķigs var sniegt prasību, ka tas ar mērķi atņemt viņa - neatraidāmā - daļu. Tiesāsies desmitiem gadu toč, ja viņam neko neiedos. Vrb vienosies par ko mazāku, bet visādi var būt...

[tex]

laicīgi pārrakstīt pēc piederības.

Man tas liekas netaisni un manas izlemšanas tiesības ierobežojoši.

Ja tev tik ļoti gribas apdalīt kādu no bērniem, nopērc , piemēram vienam mašīnu, iedod 1. iemaksu viņa paša hipotekārajam, savu māju pārdod, nopērc sev uz vecumu 1istabnieku un visu brīvo $ noplītē sev.  Tad paliks tikai štrunta 1istabnieks, ko dalīt... Lai tak tam nemīļajam arī tiek puse...

[viesmiiliigs]

Spārka, kāpēc? Tu izlem, ka dzīvoklis būs bērnam A, bet dāča bērnam B. Viss tiek pārrakstīts. Kurā brīdī tev zūd lemšanas spēja?


Atslēgas vārds ir laicīgi - ne 5min pirms nāves. Pa to laiku bērni jau pieradīs, ka katram ir tas, kas ir.

[Ezme]

Nekādi negribu atzīt to terminu''neatraidāmie mantinieki''.Man tas liekas pretdabiski,ka tas īpašums ,ko es savas dzīves laikā esmu mantojusi,nopirkusi vai uzbūvējusi un uzturējusi-ir dažiem cilvēkiem jāatstāj obligāti?!Kā var kādam atņemt mantojumu,ja viņš to īpašumu nav ne pircis,ne būvējis ne uzturējis?Kā var atņemt kādam to,kas viņam nekad nav piederējis?
Teorētiski zinu,kā tas darbojas,bet praktiski man liekas pretdabiskas  tās cīņas par mantojumu.
Ja būtu mana vara-tikai un vienīgi testamentu,bez nekādiem obligātiem mantiniekiem.Savas dzīves laikā iegūto mantu-atdodu kam gribu,nekam tā nepienākas,jo ir mana,kamēr esmu dzīva un rīcībspējīga.

[viesmiiliigs]

Lab, bet ko es te varu sprēgāt... vienīgais bērns mammai, tēta mantu ar māsu un mammu sadalījām bez kašķa, pašai arī, vismaz pagaidām, tikai viens sīcis.. Viss izskatās gana vienkārši 

[tex]

Nekādi negribu atzīt to terminu''neatraidāmie mantinieki''.Man tas liekas pretdabiski,ka tas īpašums ,ko es savas dzīves laikā esmu mantojusi,nopirkusi vai uzbūvējusi un uzturējusi-ir dažiem cilvēkiem jāatstāj obligāti?!Kā var kādam atņemt mantojumu,ja viņš to īpašumu nav ne pircis,ne būvējis ne uzturējis?Kā var atņemt kādam to,kas viņam nekad nav piederējis?
Teorētiski zinu,kā tas darbojas,bet praktiski man liekas pretdabiskas  tās cīņas par mantojumu.
Ja būtu mana vara-tikai un vienīgi testamentu,bez nekādiem obligātiem mantiniekiem.Savas dzīves laikā iegūto mantu-atdodu kam gribu,nekam tā nepienākas,jo ir mana,kamēr esmu dzīva un rīcībspējīga.

parasti tie obligātie, neatraidāmie ir bērni. Kāds Tev varētu būt iemesls negribēt savu mantu atstāt SAVIEM bērniem? Esi izaudzinājusi riebekļus gatavos, kas tādu māti neieredz? - nu ko sēsi, to pļausi...Gribas uz vecumu šantažēt, ka ja nepienesīs gana lielu ūdenskrūzi ar zemeņu garšu piedevām, tad nedosi mantojumu. Jo no laba prāta šie vsp neko nenestu? .... hmmmm... citādi kāpēc negribēt savu mantu atstāt saviem bērniem?

[tex]

Lūk, krietni interesantāks ir gadījums, kad bērnu nav. Tie paši orientētie... Vecāki vai brāļi/māsas (kas neieredzējuši, atteikušies no tāda bērna, piļījuši par "dzīvesveidu") savāc mantu, ko pats atstājējs gribējis novēlēt dzīvesbiedram/ei... Lūk, kur reāli noderētu tas partnerattiecību likums.

[viesmiiliigs]

tex nupat pēc trix izklausījās


Nav runa par neatstāšanu vispār, bet sadali pēc mana prāta. Piemēram vecvecmāmiņas bruļikus meitai A, ģimenes porcelānu meitai B, bet gleznu kolekciju dēlam.

[Spārka]

Runa kopumā ir par cilvēka tiesībām lemt par sevi, savām attiecībām un savu īpašumu.
Pieplusojam vēl tiesības uz eitanāziju.

[ineshuks]

Tex kaa reiz lietu pateica... grib Anninja atstaat mantu Ilziitei, bet uzrodas kareiviigie hetero radi ciishi bozniicaa gaajeeji un miera veejaa visu prihvatizee...

[tex]

tex nupat pēc trix izklausījās


Nav runa par neatstāšanu vispār, bet sadali pēc mana prāta. Piemēram vecvecmāmiņas bruļikus meitai A, ģimenes porcelānu meitai B, bet gleznu kolekciju dēlam.

To tu mierīgi vari rakstīt testamentā, īpaši, ja tie bruļiki, porcelāns un gleznu kolekcija apmēram līdzvērtīgi. Tikai te izskatīsies, ka tā gleznu kolekcijas varētu būt manāmi vērtīgāka par pārējo (Purvītis kkāds pa starpu...) un meitas varētu sākt iebilst. Ja nē, tad viss OK

[tex]

Tex kaa reiz lietu pateica... grib Anninja atstaat mantu Ilziitei, bet uzrodas kareiviigie hetero radi ciishi bozniicaa gaajeeji un miera veejaa visu prihvatizee...

visu nē, ja Ilzītei testamentā novēlēts, bet pusi gan. Un, ja visa manta ir Anniņas un Ilzītes kopīgi apdzīvotais dzīvoklis, tad ir ļooooti neforši, jo Ilzītei paliek 1/2 dzīvoklis... ar kareivīgajiem Anniņas radiem. Tātad viņa zaudē ne tikai de facto sievu, bet arī kopīgo dzīvesvietu... turklāt kretīniem kkādiem, ar ko Anniņa gadiem nekādu kontaktu nav uzturējusi...
Bet, redz, plebeju bara fobijas svarīgākas kā kkāda tur Ilzīte...

[Trix]

Baidos, ka situācijā, kad Jurītis ir kļuvis par Jūlīti un dzīvo kopā ar Lienīti, bet Lienīte atstiepj pēdas, tik un tā uzziedēs neatraidāmā Elizabete, ko Jūlīte ir uztaisījusi, kad vēl bija Jurītis, bet meitiņa kopā ar māmiņu tādu Jūlīti, kas bijusi Jurītis, nav gribējusi redzēt ne acu galā. Līdz uzpeldējis mantojums villas izskatā.