Es biju uz Vaņu.
Būtībā Tēvocis Vaņa man licies vecišķs darbs un simpātijas nekad nav raisījis, neraujos skatīties.
Bet uz ĢIT Vaņu kkā gribēju uzreiz. Nojauta, ka jābūt labi, jābūt savādāk. Bija vēl labāk.
Patika, ka teksts ir otrā plāna aktieris, bet kustības, acu skatieni, mīmika un mūzika bija pirms. Nu, nav nekas jāsaka vārdos, ja to var nolasīt.
Aktieri malači. Un mūzika pārsteidza. Ir arī smaidīgi momenti.
Aktieri tiešām forši, es pat teiktu mans zelta sastāvs.

Jā, neverbalās komunikācijas paraugstunda. Tā es gribētu šo izrādi nosaukt.
Noteikti gribēšu vēlreiz aiziet siltā pavasarī.