Šoreiz, Camma, Tev īsti nav taisnība. Latviešu valodai ir tā jaukā īpatnība, ka vārdu kārtība nav definēta strikti. Gluži otrādi - ar vārdu kārtību uzsver teikuma domu.
"Jānis sit Juri" - atkal klapē Juri, nevis Pēteri, kas vairāk pelnījis.
"Jānis Juri sit" - sit gan, nevis bučo vai vizina ragaviņās.
"Juri sit Jānis" - malacis Jānis, ka tieši viņš pasteidzies pirmais sadot Jurim pa sēni, nevis skolotāja vai recidīvists Koļa.
Oriģinālais virsraksts uzsver: "Latvijas karognesēja paralimpisko spēļu atklāšanā būs Dadzīte", tātad Dadzīte, nevis Pētersone, Miķelsone vai Jansone. Protams, var piesieties un postulēt, ka nupat jebkura karognesēja kļūs par Dadzīti.
Labāks formulējums būtu: "Latvijas karogu paralimpisko spēļu atklāšanā nesīs Dadzīte". Jo uzsvars ir uz konkrēta cilvēka izvēlēšanu šim pienākumam.
Tavs piedāvājums ''Dadzīte būs Latvijas karognesēja paralimpisko spēļu atklāšanā', savukārt, teikuma jēgu pagriež savādāk - sūds par Dadzīti, bet karogu nesīs ATKLĀŠANĀ, nevis slēgšanā vai katru dienu.
