tātad - biju uz izrādi.
Nebiju lasījusi recenzijas ( speciāli, jo jutu - ja sākšu lasīt, vispār negribēšu iet, man jau ar tiem pirmajiem dažiem vārdiem, ko biju pamanījusi un bildēm, ne īpaši gribējās).
Mans verdikts - tā bija viena no subjektīvi garākajām izrādēm pēdējā laikā
Bet - es es negribu teikt, ka izrāde ir "garām", manuprāt, šī izrāde ir līdzīgi kā Migla - ja tur fascinējošā vecīšu līnija bija tas, kas patika man personīgi un ļāva "izlaist" netīkamo, tad šeit no sirds baudīt varēs tie, kam patīk kustību baudīšana, visi tie izsmalcinātie kustību zīmējumi, žestu valodas, es teiktu "laikmetīgā deja", bet tas laikam gluži tas nesaucas:) Bet tā kā mani viss šis tracina, tad es drīzāk cietu
Un saturs, kurš , manuprāt, bija sakarīgs stāsts, nebūt ne tik triviāls, kā radās iespaids, kad pirmajos aprakstos izlasīju "puisis A grib precēties ar meiteni B, bet viņa iemīlas un aizskrien līdzi pēkšņi parādījušamies puisim C, kurš līdz šim bija saticies ar dāmu D" -tas nebūt nav stāsts par diviem mīlošiem pārīšiem AB un CD, kur vienā mirklī samīlas B un C.
Pēc izrādes izlasīju intervijas un recenzijas, neko priekšā nesakot, pateikšu, ka luga ārzemijā skaitoties slavena un nozīmīga - piekrītu. Taču katrā iestudējumā tiek salikti savi akcenti.
Visās recenzijās pieminēts skrupulozais kustību mākslinieces Raudingas un viņas asistenta darbs, kas pauž disfunkcijas, disnarmonijas, dzimumdziņas, katra tēla raksturīgo zemtekstu utt, laimīga kārtā (priekš mana viedokļa:) ) vienā recenzijā tas tika papildināts ar "Un tā trīs stundas."
haha, 100% pievienojos:)
Daži tēli man likās stipri vien dežavū, no citām izrādēm atnākuši.. Šoriņš, Misāne, Kļavinskis...
āāāāā!!!! Par skaisto!!! Mūzika! Tas man patiesi patika! Kvartets Undertango spēlēja VISU laiku!
Rezumējot - mūzika, sižets, scenogrāfija plusos noteikti, un ja kādam patīk arī tā "kustību partitūru" skatīšanās, tad baudījums būs!
