Es par mērenību visā- ierodos laicīgi, bet ne ātrāk kā stundu pirms. Kad jau esmu ieradusies, ir kārdinājums padzert to dārgo kafiju vai paklīst pa tax free...tāpēc cenšos pārāk ātri nebūt. Vienreiz mūžā nokavēju lidmašīnu- aiz tīrā stulbuma, Frankfurtē bija jābrauc uz Hānas lidostu, nenočekoju, ka tas autobuss neiet gluži katras 15 min

-300eur un 16 stundas lidostā mani izmācīja, cerams, uz visiem laikiem.
Ekstrēmi bija manam dēlam- viņiem bija jālido uz darbu Belizā, un biļete bija caur ASV, bet galapunkts Meksikā. Izrādās, ja tu lido caur Ameriku, tev ir jābūt atpakaļ biļetei,vai arī tranzīta biļetei uz valsti, kam nav robežas ar ASV...Viņus vnk neielaida lidmašīnā! Tas notika Berlīnē, naudas bija tikai tik, cik bija...bet izrādījās, ka latvieši nemaz nav maza, skaudīga tautiņa- pilnīgi nepazīstams džeks, caur vairākiem paziņā izgādāja viņiem biļetes biznesa klasē, uzreiz no ASV uz Belīzu, kurai nav tiešas robežas!
Vēl viens hīts bija pie pasu kontroles ASV:
- Kur jūs plānojat braukt pēc Belīzas?
- Atpakaļ uz Latviju.
- Jūs taču nevarat atgriezties Latvijā, jūs tur esat meklēšanā!
-

...jūs laikam jokojat, nekādu problēmu Latvijā...
- Oh, you are smart!
Un es tā domāju- būtu viņu vietā kāda nervozāka kundzīte...tak sirdstrieku var dabūt...