Man jāsaka, ka Ineshuka attieksme mani bik nošokēja - es gan neko nezinu par konkrētajiem apstākļiem, bet šitik nicīgi izteikties par "divus latu vērtu pateicību" tā vietā, lai priecātos, ka cilvēks ir papūlējies, lai tev izrādītu savu pateicību -- kā nu prot un varbūt cik var atļauties, ka deva nevis tāpēc ka obligāti jādod, bet tāpēc ka viņam gribējās iedot. Man gan nav bijis jāstrādā ar klientiem pa tiešo, kur nu vēl medicīnā, tāpēc varu aplūkot problēmu tikai no savas - klienta un pateicības devēja puses. Jā, es esmu nesusi lielo šoko kasti dakterei un mazo šoko māsiņai (turklāt no ārzemēm vestas, nevis tepat nopirktas) par īpašu atsaucību un pretimnākšanu, jo pats pasākums oficiāli man jau izmaksāja diezgan dārgi un likās stulbi grūst aploksni, turklāt bez poņas, cik tad īsti likt tur iekšā, bet pateikties tiešām gribējās. Un man gribas cerēt, ka viņas novērtēja to, ka es gribēju pateikties īpaši, nevis ar nicinājumu iemeta atvilktnē pie vēl piecām citām šoko kastēm.
