A ko tu, Mao, tur zini. Domaa, sievietei vieniigais prieks ar veci njemties..
Nu Tu mani nolaidi zemāk par kāju līsti. No sākuma gribēju vienkārši paklusēt, bet nu šitais līmenis tomēr jau ir drusku pa traku. Možiņ reāli apvainoties?
Sorry, sorry, atvainojiet, piedodiet. Es tik nezinu, par ko. Nu dikti juutiigs viiriets esi.
Baigais sliņķis skaidrot, bet.... nespēju sev atteikt.
Tātad Tu domā, ka vienīgais ko es proponeju ir tas, ka sievietes visa laime ir kaut kas resns un silts starp kājām? Vai da jeb kāda vīrieša blakus būšana pasē?
Nu labi, jau labi, Mao. Es jau saprotu, bet man kaa cilveekam, kursh labpraat taa mieriigi dziivotu Mezha buudinjaa dziljaa Latgalee nekas traks tas neliekas (nu protams, ar visaam eertiibaam un bagaatiibaa, ne nabadziibaa). Bet citiem liekas, ka noteikti kaut kur jaaskriem, un tie, kas visu muuzhu savaas maajaas nodziivojushi, tie jaazheelo. Es arii izskreejusies, stresaina, driiz sirmi mati no ciiniishanaas un njemshanaas.. Es noveerteeju, tos, kam viss tas gaajis secen, apkaart miers, skaista daba, svaigs gaiss, nekur ne jaaskrien, nekas ne jaapieraada, ne jaaizraadaas.. Nu labi, ticu, ka lielam vairumam tas neliekas saistoshi.
