mana Viskija dilemma

[viesmiiliigs]

Mājās, pēc garas dienas neko vairāk par izčāpstināmu glāzīti arī nevajag. Sev mīļajai - tīri baudai, relaksācijai.


Ar draugiem var arī sasocializēties ar to, kam veikalā akcija

[Camma]

Esmu nolaidusies zemāk par grīdlīsti... jo paņēmu bīfīteru un citronaino švepsi. Un jau trešo dienu pa glāzei longdrinka iet uz urrā. Vakarā krītu kā nopļauta, no rīta - kā labs gurķītis. Kūtiņas balsināšanas procesā der ideāli.

[ineshuks]

Mosh glaazee kriitoshais kriits neitralizee sliktumus?

[Nomade]

Mājās, pēc garas dienas neko vairāk par izčāpstināmu glāzīti arī nevajag. Sev mīļajai - tīri baudai, relaksācijai.


Ar draugiem var arī sasocializēties ar to, kam veikalā akcija

Tieši Tā!

[ineshuks]

Nu nee, neieshu es socializeeties ar turljiku taapeec vien, ka shim akcija... ok, no tiikamajiem varu izveeleeties akcijaino...

[fiasko]

Par viskijiem neko nezinu,  bet tekilas aizstāvībai gan vārdu bildīšu. Tekila ir garšīga, no labas galva nesāp. Tiesa gan, tā citrona laizīšana ir pilnīgs fufelis

[flyingcat]

Mans favorīts ir Glenfiddich. Vienreiz atvedu divas pudeles no Azerbaidžānas, tur bija par neticami draudzīgu cenu. Izturēju pat to, kā vietējie vīrieši ar lielām aizdomām un nepatiku vēroja sievieti, kura pērk alkoholu Bet ikdienai arī Jameson ir gana derīgs.


 Man stāv birojā kaut kāds nezināms noname- nevaru saņemties pagaršot- ja nu draņķis? Un glāžu arī nav...


Atcerējos, kā vienreiz vienatnē piedzēros bārā, malkojot viskiju (marku neatceros) un lasot Gumiļeva "Huņņus"...tas mirklis, kad radās sajūta, ka grāmata atdzīvojas, bija neatkārtojams...

[Betons]

Glenfiddich ir vispārēja klasika ar neticami tīru garšu. fantastiska avotūdens bāzes smalki niansēta buķete. Viens no labākajiem, ko esmu dzēris. Nav lēts, maita.

[Nāra]

Mans favorīts ir Glenfiddich. Vienreiz atvedu divas pudeles no Azerbaidžānas, tur bija par neticami draudzīgu cenu. Izturēju pat to, kā vietējie vīrieši ar lielām aizdomām un nepatiku vēroja sievieti, kura pērk alkoholu Bet ikdienai arī Jameson ir gana derīgs.


 Man stāv birojā kaut kāds nezināms noname- nevaru saņemties pagaršot- ja nu draņķis? Un glāžu arī nav...


Atcerējos, kā vienreiz vienatnē piedzēros bārā, malkojot viskiju (marku neatceros) un lasot Gumiļeva "Huņņus"...tas mirklis, kad radās sajūta, ka grāmata atdzīvojas, bija neatkārtojams...

ja iedzer par daudz, atdzīvojas ne tikai grāmatas